Pērnavas apriņķis

Vikipēdijas lapa
Pērnavas apriņķis
Pärnu maakond
—  apriņķis  —
Hēdemēstes baznīca
Hēdemēstes baznīca
Hēdemēstes baznīca
Flag of Pērnavas apriņķis
Karogs
Coat of arms of Pērnavas apriņķis
Ģerbonis
Valsts Karogs: Igaunija Igaunija
Centrs Pērnava
Administratīvais iedalījums 1 pilsētas pašvaldība un 6 pagasti
Platība 
 - Kopā 5 419 km²
Iedzīvotāji (2018)
 - Kopā 85 756
 - Blīvums 15,8/km²
 - etniskais sastāvs igauņi (87,63 %), krievi (9,11 %)
Pērnavas apriņķis Vikikrātuvē

Pērnavas apriņķis (igauņu: Pärnu maakond) ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem. Apriņķis atrodas valsts dienvidrietumos, ziemeļos tas robežojas ar Lēnes un Raplas apriņķi, austrumos ar Jervas un Vīlandes apriņķi, dienvidos ar Latviju, bet rietumos to apskalo Baltijas jūra un Pērnavas līcis. Pērnavas apriņķis ir platības ziņā lielākais no visiem Igaunijas apriņķiem, tā administratīvais centrs ir Pērnava.

Pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 2017. gada teritoriālās reformas apriņķī ir 7 pašvaldībasHēdemēstes pagasts, Kihnu pagasts, Lēnerannas pagasts, Pehja-Pernumā pagasts, Pērnavas pilsētas pašvaldība, Sārdes pagasts un Tori pagasts.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pērnavas apriņķa karte (Mellīns, 1798).

Pērnavas apriņķi (distriktu) izveidoja 1566. gadā Pārdaugavas Livonijas hercogistes teritorijā. Pēc Livonijas kara 1582. gadā apriņķa vietā tika izveidots Pērnavas prezidiāts, kuru 1598. gadā pārdēvēja par Pērnavas vaivadiju. Pērnavas apriņķi atjaunoja pēc Altmarkas pamiera (1629) Zviedru Vidzemes sastāvā.

Pēc 1783. gada Pērnavas apriņķī (Pernausche Kreis; Перновский уезд) ietilpa apriņķa pilsēta Pērnava (Pernau) un 13 draudžu novadi (kihelkond): Audru (Audern), Vändra (Fennern), Häädemeeste (Gudmannsbach), Halliste (Hallist), Pärnu-Jaagupi (St. Jacobi), Karksi (Karkus), Mihkli (St. Michaelis), Pärnu (Pernau-St. Elisabeth), Saarde (Saara), Tõstamaa (Testama), Tori (Torgel).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]