Sebežas nacionālais parks
| Sebežas nacionālais parks | |
|---|---|
| Национа́льный парк «Се́бежский» | |
|
IUCN II kategorija (nacionālais parks) | |
 Sično ezers Sebežas nacionālajā parkā | |
  Sebežas nacionālais parks  Sebežas nacionālais parks | |
| Atrašanās vieta | Sebežas rajons, Pleskavas apgabals, Krievija |
| Tuvākā pilsēta | Sebeža |
| Koordinātas | 56°16′N 28°30′E / 56.267°N 28.500°EKoordinātas: 56°16′N 28°30′E / 56.267°N 28.500°E |
| Platība | 500,21 |
| Dibināts | 1996. gada 8. janvāris |
| Pārvaldes institūcija | Federālā valsts iestāde "Nacionālais parks "Sebežskij"" |
| Mājaslapa | http://seb-park.ru/ |
Sebežas nacionālais parks (krievu: Себежский национальный парк) ir nacionālais parks Krievijas ziemeļrietumos, kas atrodas Pleskavas apgabala Sebežas rajonā, netālu no Latvijas un Baltkrievijas robežas. Tas tika izveidots 1996. gada 8.janvārī, lai aizsargātu ezeru apkaimes ainavas Pleskavas apgabala dienvidrietumos.[1] Parks aizņem 500 km² platību.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sebežas rajona dienvidrietumu daļa, kur atrodas nacionālais parks, pamatā ir ledāja veidota pauguraina ainava ar daudziem ezeriem.[2] Teritorija ir mežaina, ar priežu, egļu, jauktajiem un alkšņu mežiem.[3] Parks aizņem rajona dienvidrietumu stūri un robežojas ar Latviju un Baltkrieviju. Sebežas pilsētas centrs atrodas tieši uz ziemeļiem no parka, un pilsētas dienvidu daļa iekļauta parkā. Lielākā parka platība pieder Veļikajas upes baseinam, bet daži dienvidu apgabali pieder Daugavas baseinam. Lielākie parka ezeri ir Nečerica ezers, Sebežas ezers un Orono ezers.[4]
No parka 50 021 hektāriem 22 803 ha ir parkam nodotās mežu fonda zemes, 6 920 ha — ūdeņu fonda zemes, 18 678 ha — lauksaimniecības zemes, 1 080 ha — Sebežas pilsētas teritorija, 540 ha — rezerves zemes).[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Teritorija bijusi apdzīvota kopš senatnes. Viduslaikos tā bija pakļauta Pleskavas pilsētai. Cilvēki sākotnēji apmetās ezeru krastos un vēlāk arī starp tiem. Kopš 15. gadsimta apgabala piederību apstrīdēja Maskavija un Lietuvas lielkņaziste, līdz to 1772. gadā Polijas pirmās sadalīšanas laikā ieguva Krievija. Jau pirms 15. gadsimtam zemes tika plaši izmantotas lauksaimniecībai. 17. gadsimta beigās lauksaimniecībā iestājās krīze, daļēji saistīta ar Livonijas karu un daļēji ar novecojušajām zemkopības metodēm. 19. gadsimtā kokmateriālu ražošana ievērojami samazināja mežu platības; izplatīta bija zveja ezeros. 1950. gados daudzi purvi tika nosusināti un pārveidoti lauksaimniecības zemēs. 1990. gadu sākumā lauksaimniecība atkal nokļuva dziļā krīzē, un tika nolemts pārveidot teritoriju nacionālajā parkā, aizsargājot kultūras un dabas ainavas.[5]
Fauna
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Parkā atzīmēta 291 mugurkaulnieku suga, tai skaitā divas nēģu sugas, trīsdesmit zivju sugas, astoņas abinieku sugas, piecas rāpuļu sugas, 202 putnu sugas un 49 zīdītāju sugas. Lielo zīdītāju skaitā ir brūnais lācis, lūsis, pelēkais vilks, mežacūka, alnis un stirna.[6]
Tūrisms un infrastruktūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Parkā atrodas vairākas atpūtas mājas. Atļautas medības un makšķerēšana.[4]
Parka daļa gar valsts robežu ar Latviju ir iekļauta pierobežas drošības zonā. Lai apmeklētu zonu, nepieciešama vietējā Federālā drošības dienesta departamenta izsniegta atļauja.[7]
Atrazdamies Daugavas un Veļikajas ūdensšķirtnē, Sebežas ezerzeme agrāk bijusi transporta mezgls un pašlaik pa to tiek rīkotas vēsturiskas laivu ekskursijas.
-
-
-
Sebežas ezers -
Belojes ezers -
-
-
-
Glembočino ciemats -
Pamesta ēka Dvorišču ciematā -
Skats uz Osino ezeru
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sebežas nacionālais parks |
- ↑ 1,0 1,1 «Национальный парк “Себежский”» (Russian). Особо охраняемые природные территории России. Skatīts: 2012. gada 17. augusts.
- ↑ «Себежский район» (Russian). Портал муниципальных образований Псковской области. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. janvārī. Skatīts: 2012. gada 15. augusts.
- ↑ «Fiziski ģeogrāfiskais raksturojums» (Russian). Национальный парк Себежский. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 20. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 18. augusts.
- ↑ 4,0 4,1 Вокруг света. Вокруг света. 2007. 107–119. lpp. ISBN 5986521080.
- ↑ «Izmantošanas vēsture» (Russian). Национальный парк Себежский. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 17. augusts.
- ↑ «fauna» (Russian). Национальный парк Себежский. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 18. augusts.
- ↑ "Приказ ФСБ РФ от 2 июня 2006 года N 242 "О пределах пограничной зоны на территории Псковской области"; Приказ ФСБ России от 21 апреля 2007 г. N 201 "О внесении изменения в приказ ФСБ России 2 июня 2006 года N 242 "О пределах пограничной зоны на территории Псковской области"" (Russian). Rossiyskaya Gazeta 2006.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sebežas nacionālais parks.
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)