Secure Digital

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Atmiņas karte Secure Digital jeb SD ir energoneatkarīgu atmiņas karšu veids, paredzēts izmantošanai pārnēsājamās iekārtās, piemēram, mobilajos telefonos, ciparkamerās, GPS navigācijas ierīcēs, planšetdatoros.

Standartu 1999. gada augustā kopīgi ieviesa SanDisk, Panasonic (Matsushita) un Toshiba kā uzlabojumu salīdzinājumā ar MultiMediaCards (MMC) un tas ir kļuvis par nozares standartu.[1] Šie trīs uzņēmumi izveidoja SD-3C, LLC – uzņēmumu, kas licencē un nodrošina ar SD atmiņas kartēm, SD saimniekierīcēm un palīgproduktiem saistīto intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu.[2] 2000. gada janvārī uzņēmumi izveidoja arī bezpeļņas organizāciju SD Association (SDA), lai virzītu un veidotu SD karšu standartus.[3] Šobrīd SDA ir aptuveni 1000 biedru uzņēmumu. SDA izmanto vairākus logotipus ar preču zīmēm, kas pieder uzņēmumam SD-3C un ir tā licencēti, lai nodrošinātu atbilstību savām specifikācijām un garantētu lietotājiem saderību.[4]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Three Giants to develop new Secure Memory Card». dpreview.com. Skatīts: 2022. gada 7. jūnijs.
  2. «How to recover deleted videos from SD Card in digital forensics?». salvationdata.com. Skatīts: 2022. gada 7. jūnijs.
  3. «Matsushita Electric, Sandisk and Toshiba to form SD Association to promote next generation SD memory card». global.toshiba. Skatīts: 2022. gada 7. jūnijs.
  4. «Keeping it real: how SD-3C fights counterfeit SD memory cards». millerkaplan.com. Skatīts: 2022. gada 7. jūnijs.