Toshiba

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Toshiba Corporation
Tips Publiska kapitālsabiedrība
Dibināts 1939. gads
Galvenais birojs Tokija, Karogs: Japāna Japāna
Tīmekļa vietne toshiba.co.jp
Toshiba galvenā biroja ēka Tokijā

Toshiba Corporation (japāņu: 株式会社東芝 Kabushiki-gaisha Tōshiba, tɵˈʃiːbə) ir Japānas daudznozaru uzņēmums. Tā galvenais birojs atrodas Tokijā.

Grupas darbība aptver informācijas tehnoloģijas, elektronikas komponentes un ierīces, ēku iekārtas, enerģētikas iekārtas, transporta infrastruktūras sistēmas, kā arī citus produktus un pakalpojumus.

Toshiba ir organizēta sešās biznesa grupās: Electronic Devices & Storage Solutions, Building Solutions, Energy Systems & Solutions, Infrastructure Systems & Solutions, Digital Solutions, Retail & Printing Solutions.[1]

Toshiba akcijas tiek kotētas Tokijas (kods 6502), Nagojas (kods 6502) un Londonas (kods TOS) fondu biržā. Akcijas iekļautas Nikkei 225 un TOPIX indeksā. Lielākie akcionāri (2020. gada maijā): GOLDMAN, SACHS & CO (7,4 %), SMP PARTNERS (CAYMAN) LIMITED AS TRUSTEE OF ECM MASTER FUND (7,1 %), GOLDMAN SACHS INTERNATIONAL (4,5 %), CHINOOK HOLDINGS (3,4 %).[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzņēmums tika dibināts 1939. gadā, apvienojoties elektroiekārtu ražotājiem Shibaura Seisakusho un Tokyo Denki. Jaunā uzņēmuma nosaukums bija Tokyo Shibaura Denki. Lai arī drīz to saīsināti dēvēja par Toshiba, oficiāli nosaukumu Toshiba uzņēmums ieguva tikai 1983. gadā.[3]

Uzņēmums strauji auga Otrā pasaules kara laikā, kad saņēma valsts pasūtījumus. Pēc kara Toshiba sākotnēji pievērsās smagajam elektroaprīkojumam, bet vēlāk atsāka arī mazo elektroiekārtu ražošanu.

1950. gadu otrajā pusē strauji auga Japānas ekonomika, un arī Toshiba strauji attīstījās. Tika apgūta jauna produkcija, ārzemēs atvērti pārdošanas un ražošanas uzņēmumi.

1973. gada naftas krīzes izraisītās ekonomikas lejupslīdes rezultātā Toshiba sāka vairāk ieguldīt pētniecības darbos, līdz ar to radot jaunas tehnoloģijas. 1980. gada Fudžio Masuokas vadītā grupa izgudroja zibatmiņu, un to tirgū palaida 1987. gadā.

Japānas ekonomikas stagnācijas periodā 1990. gados Toshiba koncentrēja galvenos resursus nozarēs ar lielāko pieauguma potenciālu un iesaistījās jaunās biznesa jomās. Par galvenajām nozarēm kļuva pusvadītāji un personālie datori.

2006. gada janvārī Toshiba konkursa izsolē no BNFL par 5,4 miljardiem dolāru nopirka ASV bāzēto kodolenerģētikas iekārtu ražotāju un apkalpotāju Westinghouse Electric Company. Darījums tika pabeigts 17. oktobrī. 2009. gada janvārī no Fujitsu tika nopirkts cieto disku bizness.

2011. gadā par 2,3 miljardiem ASV dolāru tika nopirkts Šveices mērīšanas iekārtu ražotājs Landis+Gyr. 2011. gada jūlijā tika noslēgts līgums ar Hynix (tagad SK Hynix) par MRAM mikroshēmu kopēju izstrādi. 2012. gadā par 850 miljoniem dolāru no IBM tika nopirkts pārdošanas punktu sistēmu bizness. 2014. gada janvārī Toshiba nopirka OCZ Technology pusvadītāju disku biznesu. 2014. gada martā Toshiba iesūdzēja tiesā SK Hynix, apsūdzot uzņēmumu par tās NAND zibatmiņas tehnoloģiju zagšanu. Tā paša gada beigās abi uzņēmumi noslēdza darījumu, kurā SK Hynix samaksāja Toshiba 278 miljonus ASV dolāru.

2015. gada sākumā Toshiba paziņoja, ka tā pārtrauc ražot televizorus savās rūpnīcās; ASV tirgum tos ar Toshiba zīmolu ražoja Compal, bet Eiropai — Vestel un citi ražotāji. 2015. gada maijā Toshiba paziņoja, ka tā izmeklē grāmatvedības skandālu un ka tai varētu nākties pārskatīt savu peļņu par iepriekšējiem trim gadiem. 21. jūlijā izpilddirektors Hisao Tanaka paziņoja par atkāpšanos no amata grāmatvedības skandāla dēļ, ko viņš nosauca par "viskaitīgāko notikumu mūsu zīmolam uzņēmuma 140 gadu vēsturē". Iepriekšējo septiņu gadu laikā peļņa bija uzpūsta par 1,2 miljardiem dolāru. Astoņi citi augstākie ierēdņi arī atkāpās no amata, ieskaitot divus iepriekšējos izpilddirektorus. 2016. gada jūnijā sadzīves tehnikas ražotājs Toshiba Home Appliances Group tika pārdots Ķīnas uzņēmumam Midea Group. 2016. gada decembrī medicīnas aprīkojuma ražotājs Toshiba Medical Systems Corporation tika pārdots Canon. 2016. gada decembrī Toshiba paziņoja, ka atomstaciju būvniecības meitas uzņēmumam Westinghouse radušies vairāku miljardu ASV dolāru zaudējumi. 2017. gada februārī tika precizēti Westinghouse zaudējumi — 6,3 miljardi dolāru, un kopējie Toshiba zaudējumi — 3,4 miljardi dolāru. 29. martā Westinghouse iesniedza bankrota pieteikumu.

Lai segtu radušos zaudējumus,2017. gada 20. septembrī Toshiba padome apstiprināja vienošanos par 18 miljardiem ASV dolāru pārdot savu atmiņas mikroshēmu biznesu konsorcijam, ko vadīja ASV investīciju uzņēmums Bain Capital un kurā ietilpa uzņēmumi Apple, Dell Technologies, Hoya Corporation, Kingston Technology, Seagate Technology un SK Hynix. 2018. gada 1. jūnijā NAND zibatmiņas un pusvadītāju disku nodaļas pārdošana tika pabeigta, un atdalītais uzņēmums ieguva nosaukumu Toshiba Memory Corporation (2019. gadā tas pārdēvēts par Kioxia). 2017. gada 15. novembrī Ķīnas uzņēmums Hisense panāca vienošanos par 113.6 miljoniem USD iegādāties Toshiba Visual Solutions (televizori un vizualizācijas ierīces) 95 % kapitāldaļu. 2018. gada 6. aprīlī paziņoja par Westinghouse Electric Company pārdošanu par 4,6 miljardiem dolāru investoriem, ko pārvaldīja Brookfield Business Partners. 2018. gada jūnijā Toshiba par 36 miljoniem USD pārdeva savas Client Solutions (personālie datori) struktūrvienības 80,1 % kapitāldaļu uzņēmumam Sharp ar iespēju ļaut Sharp iegādāties atlikušo 19,9 % daļu. Atdalītais bizness tika pārdēvēts par Dynabook, zīmolu, ko Toshiba bija lietojusi Japānā, un sāka izlaist produktus ar šādu nosaukumu. 2020. gada 30. jūnijā Sharp izmantoja iespēju iegādāties atlikušās 19,9 % Dynabook kapitāldaļas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]