Selims I

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Osmanli-nisani.svg Selims I
Yavuz Sultan I. Selim Han.jpg
Priekštecis:
Bajezids II
padišahs
15121520
Pēctecis:
Suleimans I

Selims I (1470.-1520.g), zināms arī kā Selims Bargais, bija Osmāņu impērijas devītais sultāns no 1512.-1520. gadam. Viņa valdīšanas laikā notika ievērojama impērijas paplašināšanās, tā izauga par aptuveni 70%. Selima valdīšanas laika beigās 1520. gadā, Osmāņu Impērija bija 1 494 000 km plaša.

Selima iekarojumi Vidusaustrumos nostiprināja Osmāņu impēriju kā prestižāko no visām musulmaņu valstīm. Viņa iekarojumi arī pamatīgi novirzīja impērijas ģeogrāfisko un kulturālo centru no Balkāniem uz Tuvajiem Austrumiem. Selimu mūsdienās bieži atceras kā pirmo Osmāņu Kalifu.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Amasjā 1470. gadā, Selims bija Bajezida II(1481—1512) jaunākais dēls. Vairākums uzskata, ka viņa māte bija Gulbahara Hatuna, turku princese no citas valsts.

Ap 1512. gadu princis Ahmets bija sava tēva iecienītākais mantinieks, tāpēc Bajezida, kurš vēlējās atkāpties no troņa, pasludināja Ahmedu par troņmantinieku. Neapmierināts un sadusmots par tādu lēmumu, Selims sāka dumpi. Kaut gan zaudēja pirmo cīņu pret tēva karaspēku, viņam galu galā izdevās gāzt savu tēvu no troņa. Selims pavēlēja izsūtīt Bajezidu uz tālu provinci. Viņa tēvs drīz pēc tam nomira. Lai likvidētu potenciālos pretendentus tronim, jaunais sultāns pavēlēja sodīt ar nāvi savus brāļus Ahmetu un Korkutu. Princis Murads, kas bija Ahmeda mantinieks, aizbēga uz Safevīdu Impēriju.

Selimu aprakstīja kā garu vīrieti ar platiem pleciem un garām ūsām. Viņš esot bijis prasmīgs politiķis un kareivis. 1994. gadā Trabzonā viņš apprecēja sultāni Hafsu, ar kuru viņam bija viens dēls Suleimans un trīs meitas- Hatidže, Fatma un Hafsa. Selimam ar Aiši Hatunu bija vēl divas meitas, sultāne Bejhana un sultāne Šaha.