Pāriet uz saturu

Kalifs

Vikipēdijas lapa

Daļa no kategorijas:

Islāms

Ticības uzskati (akīda)

Dievs · Islāma monoteisms
Eņģeļi  · Dieva Grāmatas
Nākamā dzīve · Kadars
Muhameds · Pārējie pravieši

Prakse

Ticības apliecinājums · Lūgšana
Gavēnis · Labdarība · Svētceļojums

Svētie raksti un likumi

Korāns · Sunna · Hadīts
Fikhs · Šariats

Vēsture un vadītāji

Vēstures hronoloģija · Sahaba
Sunnīti · Šiīti
Kalamisti · Sūfiji
Rašidūni · Šiītu imāmi

Kultūra un sabiedrība

Pētniecība · Dzīvnieki · Māksla
Kalendārs · Bērni
Demogrāfija · Svētki
Mošejas · Filozofija
Zinātne · Sievietes
Politika · Sludināšana

Islāms un citas reliģijas

Kristietība · Jūdaisms
Hinduisms · Sikhisms · Džainisms

Skatīt arī

Kritika · Islāmafobija
Islāma terminu rādītājs

Osmaņu impērijas
valsts iekārta
Osmaņu nams (sultāns)
Lielvezīrs (1320—1922)
Divāns (1586—1908)
Impērijas valdība (1908—1920)
Skatīt arī: Administratīvais iedalījumsMilletsLielā porta

Kalifs, arī halifs (arābu: خليفة, halīfa) ir kalifāta valsts galva, un tas ir tituls, ar kuru apzīmē islāma ummas (šariata likumiem pakļauta visu musulmaņu kopiena) vadītāju. Vārds ir cēlies transliterācijā no arābu vārda halīfa – pēctecis, sūtnis, pārstāvis. Sākotnēji, pēc Muhameda (570632) nāves, musulmaņu valdnieku sauca Dieva pravieša pēctecis (Khalīfat ar-rasul Allāh), un vēsturnieki šo titulu parasti atveidoja: kalīfs.

Pēc pirmajiem četriem kalifiem (Abū Bekrs, Umars Ibnelhatābs, Osmāns Ibn Afāns un Alī ibn Abū Tālibs) kalifa titulu pieņēma omejādi, abasīdi un osmaņi, kā arī dažādas citas dinastijas. Pārsvarā islāma valdniekus sauca par sultāniem vai emīriem, kas bija uzticīgi un padoti kalifam. 1924. gadā Turcijas Lielā nacionālā asambleja atcēla kalifa titulu un likvidēja Osmaņu kalifātu.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Wiktionary
Brīvajā vārdnīcā ir vārds