Semeru

Vikipēdijas lapa
Koordinātas: 8°06′28″S 112°55′19″E / 8.10778°S 112.92194°E / -8.10778; 112.92194
Semeru
Gunung Semeru
Semeru (Indonēzija)
Semeru
Semeru
Augstums 3676 m v.j.l.
Atrašanās vieta Karogs: Indonēzija Indonēzija
Kalnu grēda Tengera
Semeru Vikikrātuvē

Semeru jeb Semeru kalns (indonēziešu: Gunung Semeru) ir aktīvs vulkāns Austrumjavā, Indonēzijā. Tas atrodas subdukcijas zonā, kur Indo-Austrālijas plāksne paslīd zem Eirāzijas plāksnes.[1] Tas ir augstākais kalns Javas salā. Nosaukums "Semeru" ir cēlies no Meru jeb Sumeru, hinduisma centrālā pasaules kalna un dievu mājvietas. Šis stratovulkāns ir pazīstams arī kā Mahameru, kas sanskritā nozīmē "Lielais kalns".[2]

Semeru kalns ir viens no populārākajiem tūrisma pārgājienu galamērķiem Indonēzijā. Parastais maršruts ir no Ranupani ciema uz ziemeļiem, taču, lai gan tas ir tehniski viegls, tas var būt bīstams. 1960. gadu Indonēzijas politiskais aktīvists Su Hoks Gie mira 1969. gadā, ieelpojot indīgas gāzes pārgājiena laikā Semeru kalnā.[3] Rajonā izveidots Bromo-Tengera-Semeru nacionālais parks (indonēziešu: Taman Nasional Bromo Tengger Semeru).

Ģeoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Semeru 2013. gadā. Šādi mazi dūmu un pelnu izvirdumi vulkānam tajā laikā bija raksturīgi ik 10-20 minūtes.

Semeru stāvi paceļas virs Javas austrumu piekrastes līdzenumiem. Lēzenie un seklie krāteri tā virsotnē satur mārus — ezeru virkni. Izvirduma produkti galvenokārt ir andezīti.[4] Semeru atrodas Tengera vulkāniskā kompleksa dienvidu galā.

Izvirdumu vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2021. gada 4. decembris. Vulkāniskie pelni noklājuši kalna apkaimi

Semeru izvirdumu vēsture ir plaša. Kopš 1818. gada ir reģistrēti vismaz 55 izvirdumi (no kuriem 11 izraisīja cilvēku bojāeju), kurus veidoja gan lavas, gan piroklastiskas (gāzu, pelnu un iežu sajaukuma) straumes. Visu vēsturisko izvirdumu vulkāniskās sprādzienbīstamības indekss (VEI) ir bijis no 2 līdz 3, kas nozīmē augstu līmeni. No 1967. gada līdz mūsdienām Semeru ir bijis gandrīz nepārtraukta izvirduma stāvoklī,[5] aktīvākais ir dienvidaustrumu krāteris.[6]

2021. gada izvirdums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2021. gada 4. decembrī Semeru sāka izvirdumu otro reizi gadā — pirmais izvirdums bija 2021. gada 16. janvārī.[7] Pēc īsa pārtraukuma, 2021. gada 6. decembrī sākās trešais izvirdums.[8]

Decembra izvirdumā gājuši bojā vismaz 57 cilvēki un 23 cilvēki pazuduši bez vēsts, ap 100 guvuši ievainojumus un apdegumus.[9][10][11][12]

Folklora[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc vietējās leģendas, kalnu pārnesa no Indijas; šāda pasaka minēta 15. gadsimta austrumjaviešu darbā Tantu Pagelaran. Sākotnēji tas tika novietots salas rietumu daļā, taču tāpēc sala sagāzās uz rietumpusi un kalnu nācās pārvietot uz austrumiem. Šajā ceļojumā daļas turpināja nokrist no apakšējās malas, veidojot vulkānus Lavu, Vilisu, Keludu, Kavi, Ardžuno un Veliranu. Nokritusi arī virsotne, radot nelielo Penangunana vulkānu.[13] Daļa Indonēzijas hinduistu uzskata, ka kalnā atrodas Šivas mājoklis. Ap kalnu dzīvo galvenokārt tengeri — hinduistu kopiena, kas Austrumjavā saglabājusies no hinduisma valdīšanas gadsimtiem.

Vides problēmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Invazīvie augi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Semeru kalna nacionālajā parkā ir atrasti 25 svešzemju augi. Pamatā šos invazīvos augus, kas izspiež vietējās endēmiskās sugas, koloniālajā laikmetā ieveda holandiešu botāniķis van Stēniss. Tajos ietilpst parastais fenhelis, Verbena brasiliensis, Chromolaena odorata un Salvinia molesta.[14]

Ranupani ezers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dubļu erozija no apkārtējām dārzeņu plantācijām Ranupani ezeram pievieno dūņas, izraisot ezera pakāpenisku saraušanos. Pētījumi liecina, ka ezers izzudīs aptuveni līdz 2025. gadam, ja dārzeņu stādījumi kalnu nogāzēs netiks aizstāti ar ekoloģiski stabilākiem daudzgadīgiem augiem.[15]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Mount Semeru». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 6. decembrī. Skatīts: 2021. gada 21. decembrī.
  2. «Indonesia: Death toll rises to 14 after eruption of Semeru volcano». TheGuardian.com. 2021. gada 5. decembris.
  3. «Birth of Soe Hok Gie». Viva News. 2008. gada 17. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 2. septembrī. Skatīts: 2021. gada 21. decembrī.
  4. «Semeru Volcano».
  5. «Volcano erupts in Indonesia». www.abc.net.au (en-AU). 2009-03-06. Skatīts: 2020-11-06.
  6. John Seach. Semeru Volcano. volcanolive.com.
  7. «Indonesia's Semeru volcano erupts, spews huge ash cloud». San Francisco Chronicle. 2021-12-04. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-12-04. Skatīts: 2021-12-04.
  8. Willy Kurniawan, Tommy Adriansyah, Reuters | Posted- Dec. 6, 2021 at 7:17 A.m. «Indonesia volcano erupts again as death toll rises to 22». www.ksl.com (angļu). Skatīts: 2021-12-06.
  9. «Latu Ratri Mubyarsah, ed. (17 December 2021). "Hari Terakhir Pencarian Korban Erupsi Semeru, 57 Orang Meninggal" (in Indonesian). Jawa Pos». Skatīts: 2021-12-17.[novecojusi saite]
  10. Kompas Cyber Media. «Update Bencana Erupsi Gunung Semeru, 13 Korban Jiwa dan Evakuasi Terkendala Medan». KOMPAS.com (indonēziešu), 2021-12-05. Skatīts: 2021-12-05.
  11. Hasanudin Aco (redaktors). «Update Gunung Semeru Meletus: 1 Warga Meninggal, 3 Orang Masih Hilang, Puluhan Luka-luka» (indonēziešu), 2021. gada 4. decembris. Skatīts: 2021. gada 4. decembris.
  12. «At least 1 dead after Indonesia's Semeru volcano erupts, dozens injured». 2021. gada 4. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 4. decembrī. Skatīts: 2021. gada 4. decembris.
  13. Dr R. Soekmono. Pengantar Sejarah Kebudayaan Indonesia 2. Yogyakarta, Indonesia : Penerbit Kanisius, 1973. 119. lpp. ISBN 979-413-290-X.
  14. Eko Widianto. «Foreign Plantations Invade Mt Semeru», 2014. gada 25. oktobris.
  15. David Priyasidharta. «Ranu Pane Lake Estimated to Disappear in 10 Years», 2014. gada 15. decembris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]