Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligons

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligons
Netālu no Kurčatovas, Kazahstānā
Семей полигоны
18 000 km2 lielais Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligons pie Kurčatovas, netālu no Semejas, Karaghandi un Astanas
18 000 km2 lielais Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligons pie Kurčatovas, netālu no Semejas, Karaghandi un Astanas
Koordinātas: 50°07′N 78°43′E / 50.117°N 78.717°E / 50.117; 78.717Koordinātas: 50°07′N 78°43′E / 50.117°N 78.717°E / 50.117; 78.717
Valsts Karogs: Kazahstāna Kazahstāna
Apgabals Austrumkazahstānas apgabals
PSRS militārais objekts Kodolieroču izmēģinājumu poligons
Darbības periods 1949—1991
Izmēģinājumu skaits 456
(340 pazemes, 116 virszemes)[1]
Statuss netiek izmantots
Platība
 • Kopējā 18 000 km2
Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligons Vikikrātuvē

Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligons (kazahu: Семей полигоны) ir bijušais kodolieroču izmēģinājumu poligons, pirmais un viens no lielākajiem PSRS militārajiem objektiem, izvietots Kazahstānas teritorijā netālu no pilsētas Kurčatova. Laikā no 1949. līdz 1989. gadam poligonā norisinājās kodolieroču izstrādāšanas darbi. Kopumā tika veikti 456 izmēģinājumi — 340 pazemes un 116 virszemes sprādzieni.[1] Poligonu slēdza 1991. gadā.

Poligona vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pētnieciskās struktūrvienības Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligonā

Poligona teritorija aizņem 18 000 km2. Tas atrodas 150 km uz rietumiem no Semipalatinskas. Poligona teritorijas ziemeļu malā atrodas zinātnieku pilsēta Kurčatova, nosaukta par godu padomju atombumbas projekta vadītājam Igoram Kurčatovam. Laikā, kad tika izstrādāti kodolieroči, pilsēta bija slepena, to apzīmēja ar nosaukumu Semipalatinska-21.

Poligonam vietu Kazahstānas stepē 1947. gadā izvēlējās Lavrentijs Berija, kas tolaik bija politiskais Padomju atombumbas projekta vadītājs. Berija apgalvoja, ka poligona tuvumā nav apdzīvotu vietu, kas neatbilda patiesībai. Tuvējos ciemos un pilsētās dzīvoja ap 700 000 iedzīvotāju.[2] Izmēģinājumiem nepieciešamās struktūrvienības un laboratoriju kompleksu uzcēla ieslodzītie no Gulaga. Pirmais atombumbas izmēģinājums notika 1949. gadā. Sprādziens notika atmosfērā, izraisot apkārtnes radioaktīvo piesārņojumu. Pavisam tika veikti 116 virszemes sprādzieni. Vēlāk, kad 1963. gada 5. augustā Maskavā tika parakstīts PSRS, ASV un Lielbritānijas Līgums par kodolizmēģinājumu aizliegumu atmosfērā, kosmiskajā telpā un zem ūdens, poligonā tika veikti 340 pazemes sprādzieni (ar mazāku radioaktīvo vielu izmeti atmosfērā). Pēdējie kodolizmēģinājumi poligonā notika 1989. gadā.[1]

1991. gada 29. augustā Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs poligonu oficiāli slēdza.

Pēc slēgšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc PSRS sabrukuma un militāristu aiziešanas no poligona, tā pazemes tuneļos bija palicis ievērojams plutonija daudzums — 200 kg. Pēc ASV zinātnieku iniciatīvas, sadarbībā ar Krieviju un Kazahstānu tika izplānota un paveikta slepena operācija (1996—2012). Pazemes tuneļi tika aizpildīti ar speciālu betonu, nodrošinot plutonija apglabāšanu, un novēršot apdraudējumu, ka kodolmateriālus savā rīcībā varētu iegūt teroristi. Projekts izmaksāja 150 miljonus dolāru, to finansēja ASV Nanna-Lugāra programmas ietvaros (nosaukta ASV senatoru vārdos), kuras mērķis bija samazināt masu iznīcināšanas ieroču draudus, kas radās pēc kontroles zuduma PSRS sabrukuma rezultātā.[3][4][5][6]

Mūsdienās poligons ir kļuvis par vislabāk izpētīto kodolizmēģinājumu vietu pasaulē, un tas atvērts apmeklētājiem.[7]

Radiācijas ietekme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Poligona aktīvās darbības laikā tika slēpta informācija par kodolizmēģinājumu iespējamo radiācijas ietekmi uz tuvējo apdzīvoto vietu iedzīvotājiem. Pēdējo 40 gadu laikā veikti daudzi pētījumi, tai skaitā Kembridžas laboratorijās pētīti asins paraugi, konstatētas DNS mutācijas saņemtā apstarojuma ietekmē. Atsevišķos rajonos konstatēta paaugstināta saslimšana ar atsevišķiem vēža veidiem. Tomēr zinātniskie pētījumi nav viennozīmīgi, un dažkārt radiācijas ietekme nav pierādāma. Tomēr kopumā tiek vērtēts, ka kodolizmēģinājumu rezultātā izplatītais radioaktīvais piesārņojums ietekmējis veselības stāvokli apmēram 200 000 iedzīvotājiem.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]