Senais alu lācis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Senais alu lācis
† Ursus deningeri, (Linnaeus, 1758)
Senā alu lāča galvaskauss, atrasts Arago alā Francijā
Senā alu lāča galvaskauss, atrasts Arago alā Francijā
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Dzimta Lāču dzimta (Ursidae)
Ģints Lāči (Ursus)
Suga Senais alu lācis (Ursus deningeri)
Senais alu lācis Vikikrātuvē

Senais alu lācis jeb Deningera lācis[1] (Ursus deningeri) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi plēsīgo zvēru suga.

Senais alu lācis dzīvoja pleistocēnā pirms 700 000 gadiem, un pirms 300 000 gadiem tas bija attīstījies par Eiropas alu lāci (Ursus spelaeus). Senais alu lācis pamatā bija veģetārietis un lietoja alas, lai pārlaistu ziemu, guļot ziemas miegu. Diezgan bieži ziemas miega laikā lāči mira, iemesli varēja būt dažādi. Gadsimtu laikā alās sakrājās liels skaits lāču kaulu un zobu[2]. Kādreiz pastāvēja uzskats, ka senais alu lācis ir bijis priekštecis gan Eiropas alu lācim, gan brūnajam lācim (Urus arctos). Viecot DNS pētījumus senā alu lāča galvaskausam, zinātnieki secināji, ka senais alu lācis ir cieši saistīts ar Eiropas alu lāci, bet tas nav bijis brūnā lāča priekštecis, un tiem nav radniecīgu saišu[3].

Senā alu lāča ķermeņa garums bija apmēram 2,7 m, augstums skaustā 1,5 m, svars 250 - 350 kg[2].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]