Pāriet uz saturu

Septiņcīņa

Vikipēdijas lapa

Septiņcīņa ir vieglatlētikas disciplīna, kas sastāv no septiņām dažādām disciplīnām. Sacensības notiek divas dienas pēc kārtas un uzvarētāju nosaka, vērtējot sniegumu visās septiņās disciplīnās. Sniegumu vērtē pēc punktu sistēmas katrā disciplīnā, nevis ieņemtās vietas.

Septiņcīņā stadionā parasti piedalās tikai sievietes, bet vīrieši sacenšas desmitcīņā. Septiņcīņā telpās sacenšas vīrieši, taču sievietes telpās sacenšas pieccīņā.

Septiņcīņa ir iekļauta olimpisko spēļu vieglatlētikas sacensību programmā. Sievietes olimpiskajās spēlēs septiņcīņā sacenšas kopš 1984. gada.

Pasaules rekords septiņcīņā ir 7291 punkts un pieder Džekijai Džoinerei-Kersijai no ASV, uzstādīts 1988. gada 24. septembrī.

Latvijas rekords septiņcīņā ir 6815 punkti, pieder Laurai Ikauniecei, uzstādīts 2017. gadā Gecisā.

Disciplīnas

[labot | labot pirmkodu]
1. diena
2. diena

Punktu sistēma

[labot | labot pirmkodu]
Disciplīnaabc
200 metri4.9908742.51.81
800 metri0.111932541.88
110 metru barjerskriešana9.2307626.71.835
Augstlēkšana1.8452375.01.348
Tāllēkšana0.1888072101.41
Lodes grūšana56.02111.501.05
Šķēpa mešana15.98033.801.04
Skriešanas disciplīnas (200 m, 800 m un 100 m/b):
Lēkšanas disciplīnas (augstlēkšana un tāllēkšana):
Mešanas disciplīnas (ldes grūšana un šķēpa mešana):

P ir punkti, T ir laiks sekundēs, M ir augstums/garums centimetros, D ir garums metros. a, b un c ir dažādi koeficienti dažādām disciplīnām (skatīt tabulu).

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]