Pāriet uz saturu

Septiņcīņa

Vikipēdijas lapa

Septiņcīņa ir vieglatlētikas disciplīna, kas sastāv no septiņām dažādām disciplīnām. Sacensības notiek divas dienas pēc kārtas un uzvarētāju nosaka, vērtējot sniegumu visās septiņās disciplīnās. Sniegumu vērtē pēc punktu sistēmas katrā disciplīnā, nevis ieņemtās vietas.

Septiņcīņā stadionā parasti piedalās tikai sievietes, bet vīrieši sacenšas desmitcīņā. Septiņcīņā telpās sacenšas vīrieši, taču sievietes telpās sacenšas pieccīņā.

Septiņcīņa ir iekļauta olimpisko spēļu vieglatlētikas sacensību programmā. Sievietes olimpiskajās spēlēs septiņcīņā sacenšas kopš 1984. gada.

Pasaules rekords septiņcīņā ir 7291 punkts un pieder Džekijai Džoinerei-Kērsijai no ASV, uzstādīts 1988. gada 24. septembrī.

Latvijas rekords septiņcīņā ir 6815 punkti, pieder Laurai Ikauniecei-Admidiņai, uzstādīts 2017. gadā Gecisā.

1. diena
2. diena
Disciplīna a b c
200 metri 4.99087 42.5 1.81
800 metri 0.11193 254 1.88
110 metru barjerskriešana 9.23076 26.7 1.835
Augstlēkšana 1.84523 75.0 1.348
Tāllēkšana 0.188807 210 1.41
Lodes grūšana 56.0211 1.50 1.05
Šķēpa mešana 15.9803 3.80 1.04
Skriešanas disciplīnas (200 m, 800 m un 100 m/b):
Lēkšanas disciplīnas (augstlēkšana un tāllēkšana):
Mešanas disciplīnas (ldes grūšana un šķēpa mešana):

P ir punkti, T ir laiks sekundēs, M ir augstums/garums centimetros, D ir garums metros. a, b un c ir dažādi koeficienti dažādām disciplīnām (skatīt tabulu).

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]