Sergejs Šipovs
|
Sergejs Šipovs (krievu: Сергей Юрьевич Шипов, dzimis 1966. gada 17. aprīlī) ir Krievijas šaha lielmeistars (1996), kā arī šaha treneris, komentētājs, rakstnieks un šaha popularizētājs.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1966. gada 17. aprīlī Vladimiras apgabala Muromas pilsētā. 1970. gadu sākumā kopā ar ģimeni pārcēlās uz Kiržaču,[1] kur apmeklēja šaha pulciņu. Otrajā klasē smagi traumēja kāju un trīs ar pusi gadus aizvadīja slimnīcā.[1] 1979. gadā iestājās Maskavas sporta internātskolā, kur kopā ar viņu vienā klasē mācījās topošie lielmeistari Jevgeņijs Barejevs un Jurijs Dohojans.[2] No 1983. līdz 1989. gadam studēja Maskavas Valsts universitātes Fizikas fakultātē. No 1989. līdz 1991. gadam strādāja PSRS Zinātņu akadēmijas ķīmijas un fizikas universitātē.[3]
1992. gadā saņēma starptautiskā meistara titulu, bet 1996. gadā kļuva par šaha lielmeistaru. 1998. gadā izcīnīja Krievijas vicečempiona titulu. Piedalījās 1999. gada pasaules šaha čempionātā.
Bija Garija Kasparova sparinga partneris.[4]
Kopš 1999. gada dzīvo un strādā Maskavā.
Guvis ievērojamus panākumus trenera darbā. Pie viņa trenējās tādi pazīstami šaha lielmeistari kā Aleksandra Kosteņuka, Svetlana Matvejeva, Vladimirs Belovs, Jans Ņepomņaščijs, Daniils Dubovs, Grigorijs Oparins un Andrejs Jesipenko.
Komentētāja darbs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Komentētāja karjeras gaitā sadarbojās ar tādām mājaslapām kā kasparov-chess.ru, chesspro.ru un 64.ru. 2006. gadā izveidoja savu šaha mājaslapu crestbook.com.
No 2013. līdz 2014. gadam bija interneta kanālu Chess TV un Chess Cast pastāvīgais komentētājs.[5]
2016. gada novembrī komentēja maču par šaha čempiona titulu starp Mangnusu Kārlsenu un Sergeju Karjakinu.[6]
Kopš 2016. gada viņš ir Krievijas televīzijas kanāla Матч ТВ pastāvīgais šaha eksperts.[7]
Literārā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šipovs ir četru šaha grāmatu autors:
- Дамский Я., Шипов С. Последняя интрига века. Каспаров-Крамник. Лондон 2000, Maskava 2000, ISBN 5-93815-008-6
- Шипов С., Еж. Хищники на шахматной доске, Maskava 2004, ISBN 5-7905-2763-9
- Sergey Shipov. The Complete Hedgehog, Vol. 1. Mongoose Press, 2010. ISBN 978-0-9791482-1-7.
- Shipov, Sergey. The Complete Hedgehog, Vol. 2. Mongoose Press, 2011. ISBN 978-1-9362772-2-3.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Crestbook.com - шахматы в онлайн». Crestbook.com.
- ↑ «Мистер Фёст информационной эпохи». Krievijas Šaha Federācija.
- ↑ Сергей Шипов. Мои полвека
- ↑ «СЕРГЕЙ ШИПОВ». Krievijas Šaha Federācija.
- ↑ ChessTV: Сергей Шипов
- ↑ «Карлсен Карякин 2016 - чемпионат мира по шахматам - Нью-Йорк 2016». Русская Пресса. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 17. maijā.
- ↑ «Сергей Шипов: «Карлсен и Карякин напоминают боксёров-тяжеловесов»». 2016. gada 13. novembrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Šahista profils FIDE mājaslapā (angliski)
- Šahista profils chessgames.com mājaslapā (angliski)
- Šahista profils 365chess.com mājaslapā (angliski)
- Šahista profils chesstempo.com mājaslapā (angliski)