Shenzhou

Vikipēdijas lapa
Shenzhou sagatavošana pirms lidojuma

Shenzhou (ķīniešu: 神舟, piņjiņs: Shénzhōu, IPA: [ˈʃɛnˈdʒoʊ], "dievišķais kuģis") ir Ķīnas pilotējamu kosmosa kuģu sērija. Tas tika izveidots 1990. gados uz Krievijas kosmosa kuģa Sojuz pamata. Pirmais (bezpilota) lidojums (Shenzhou 1) tika veikts 1999. gadā. Pirmais pilotējamais lidojums (Shenzhou 5) notika 2003. gadā. Mūsdienās kosmosa kuģus izmanto apkalpju nogādāšanai orbitālajā stacijā Tiangong, un tie kalpo arī kā glābšanas kapsula.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķīnas pilotējama kosmosa kuģa izstrāde ("projekts 741", Shuguang) sākās 1968. gadā, bet 1972. gadā to apturēja finansiālu un citu grūtību dēļ.

1986. gadā tika pieņemta "Programma 863", lai attīstītu Ķīnas neatkarību no ārvalstu tehnoloģiju importa. Tās rezultātā valstī tika izstrādāti savi mikroprocesori, superdatori un kosmosa kuģis Shenzhou.

Pilotējama kosmosa kuģa izstrāde ("Projekts 921") atsākās 1992. gadā. Pirmā posma kosmosa kuģim tika izvēlēta Krievijas kosmosa kuģa Sojuz konstrukcijas shēma — trīs moduļi jeb nodalījumi (orbitālais modulis, nolaižamais aparāts un servisa modulis). Otrais posms ietvēra kosmiskās laboratorijas izveidi, lai izmēģinātu iziešanu kosmosā, kosmosa kuģa tuvošanos un saslēgšanos. Trešajā posmā tiktu izveidota pilnvērtīga orbitālā stacija. 1992. gada septembrī sāka izstrādāt nesējraķeti Chang Zheng 2F, ko veidoja uz Chang Zheng 2E bāzes, to papildinot ar starta glābšanas sistēmu un papildu sistēmām, lai uzlabotu drošību.

Ķīna 1995. gadā noslēdza līgumu ar Krieviju, lai iegūtu kosmosa kuģa Sojuz tehnoloģijas, tostarp dzīvības nodrošināšanas sistēmu, saslēgšanās sistēmu un skafandrus, kā arī nodrošinātu Ķīnas kosmonautu apmācību. Pirmā posma kosmosa kuģi tika pārveidoti, izmantojot jaunās Krievijas tehnoloģijas. Ķīnas inženieri Shenzhou izveidoja lielāku un ar labāku funkcionalitāti.

Pirmais kosmosa kuģa lidojums bez apkalpes notika 1999. gada 19. novembrī, pēc kura "Projekts 921/1" tika pārdēvēts par Shenzhou. Tika veikti vēl trīs izmēginājumu lidojumi bez apkalpes. Pirmais pilotējamais lidojums ar apkalpi notika 2003. gada 15. oktobrī, kad palaida Shenzhou 5 ar pirmo Ķīnas kosmonautu Janu Livei.

Sākotnēji kosmosa kuģa galvenais konstruktors bija Či Farens (Qi Faren). 2004. gada janvārī par Shenzhou galveno konstruktoru kļuva Džans Bainans (Zhang Bainan, 张柏楠).

Uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Shenzhou (ar saslēgšanās mezglu) sastāvdaļu diagramma
Vispārējie kosmosa kuģa dati
Kopējā masa: 7840 kg
Garums: 9,25 metri
Diametrs: 2,80 metri
Platums (ar saules bateriju paneļiem): 17 metri

Kosmosa kuģim Shenzhou ir trīs moduļi jeb nodalījumi:

  • orbitālais jeb sadzīves modulis (轨道舱),
  • nolaižamais aparāts jeb atgriešanās kapsula (返回舱),
  • servisa modulis (推进舱).

Pirmais un trešais nodalījums sadeg Zemes atmosfērā, atgriežoties no orbītas, nolaižamais aparāts ar izpletni nolaižas uz zemes. Nesējraķetes avārijas gadījumā nolaižamais aparāts kopā ar sadzīves nodalījumu tiek atdalīts, un ar cietās degvielas raķešdzinēju tiek aiznests sānis drošākā vietā.

Orbitālais modulis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Shenzhou 1 līdz Shenzhou 6

Orbitālais modulis (轨道舱) atrodas kosmosa kuģa augšdaļā (kā tas izvietots nesējraķetē). Tas kalpo kā papildu telpa kosmonautiem, kad kuģis atrodas orbītā, jo nolaižamajā aparātā ir ierobežota telpa, un ilgstoši bez kustēšanās tajā uzturēties ir apgrūtinoši. Nodalījumā atrodas dzīvības nodrošināšanas sistēmas.

Moduļa augšpusē atrodas Ķīnas saslēgšanās sistēma (sākot ar Shenzhou 8), kas veidota uz PSRS izstrādātā Androgīnā perifērijas saslēgšanās agregāta (APAS) bāzes. Līdz saslēgšanās mezgla ieviešanai (Shenzhou 1 — 6) orbitālā moduļa augšpusē tika izvietotas dažādas kravas zinātniskajiem eksperimentiem.

Līdz Shenzhou 7 orbitālais modulis bija aprīkots ar savu dzinējiekārtu, saules enerģijas un vadības sistēmām, kas tam ļāva veikt autonomu lidojumu pēc nolaižamā aparāta un servisa moduļa atdalīšanās. Šāda iespēja nepiemīt Sojuz kuģiem. Pirmajos bezpilota izmēģinājuma lidojumos katra Shenzhou orbitālais modulis palika darboties orbītā vairākas dienas pēc nolaišanās, savukārt Shenzhou 5 orbitālais modulis turpināja darboties sešus mēnešus pēc palaišanas. Moduli no nolaižamā aparāta atdala lūka, kuru noslēdzot, var iegūt hermētisku telpu un vajadzības gadījumā izmantot kā slūžu kameru, kosmosā izejot caur sānu lūku.

Orbitālā moduļa dati
darbības ilgums: 200 dienas (pievienotam orbitālajai stacijai)
garums: 2,80 m
diametrs: 2,25 m
dzīvojamais tilpums: 8 m³
masa: 1500 kg

Nolaižamais aparāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nolaižamais aparāts (返回舱) atrodas kosmosa kuģa vidusdaļā, un tajā ir sēdvietas apkalpei. Tas kalpo kā droša kapsula, kurā atrodas kosmonauti kritisko operāciju (pacelšanās, nolaišanās, saslēgšanās) laikā. Tā ir vienīgā Shenzhou daļa, kas atgriežas uz Zemes virsmas. Nolaižamā aparāta forma ir kompromiss starp maksimālu dzīvojamo telpu un aerodinamisko kontroli, atgriežoties Zemes atmosfērā.

Nolaižamā aparāta dati
apkalpe: 3 cilvēki
darbības ilgums: 20 dienas (autonomā lidojumā), 200 dienas (pievienotam orbitālajai stacijai)
garums: 2,5 m
diametrs: 2,52 m
dzīvojamais tilpums: 6 m³
masa: 3240 kg
karstuma vairoga masa: 450 kg
aerodinamiskās kvalitātes koeficients: 0.30

Servisa modulis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Servisa modulis (推进舱) atrodas kosmosa kuģa aizmugurējā jeb apakšējā daļā. Tajā ir dzinējsistēma, kā arī termoregulācijas, elektroapgādes, radiosakaru, telemetrijas, orientācijas un vadības sistēmas. Modulim ir divi saules bateriju paneļi.

Servisa moduļa dati
garums: 2,94 m
pamata diametrs: 2,5 m
maksimālais diametrs: 2,8 m
platums (ar saules baterijām): 17 m
masa: 3000 kg
galvenais dzinējs: 4 x 2500 N
galvenā dzinēja vilce: 10.000 kN
galvenā dzinēja degviela: N2O4 / MMH
galvenā dzinēja degvielas masa: 1000 kg
elektrosistēma: saules baterijas, 24,48 + 12,24 m² (36,72 m²)
elektrosistēma (vidēji): 1,50 kW
elektrosistēma: 2,40 kW

Salīdzinājums ar Sojuz[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai gan Shenzhou izkārtojums ir tāds pats kā Krievijas kosmosa kuģim Sojuz, tā tilpums un masa ir par aptuveni 10 % lielāka par Sojuz. Tam ir arī lielāks cilindrisks orbitālais modulis ar 4 dzinējiem, kas var veikt autonomu lidojumu orbītā. Nolaižamajā aparātā ir pietiekami daudz vietas piepūšamam plostam, ja notiek iekrišana ūdenī, turpretim Sojuz apkalpei ir jālec ūdenī un jāpeld. Komandieris abos kosmosa kuģos sēž centrālajā sēdeklī. Tomēr otrais pilots Shenzhou sēž kreisajā sēdeklī, bet Sojuz — labajā sēdeklī.

Lidojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kosmosa kuģis Starts Nolaišanās Ilgums Apkalpe Piezīmes
Shenzhou 1 19.11.1999. 20.11.1999. 21 h 11 min Pirmais bezpilota izmēģinājumu lidojums
Shenzhou 2 09.01.2001. 16.01.2001. 7 d 10 h 22 min Orbitālie manevri, dzīvības nodrošināšanas sistēmas izmēģinājumi
Shenzhou 3 25.03.2002. 01.04.2002. 6 d 18 h 51 min Cilvēka lidojuma imitācija ar manekenu
Shenzhou 4 29.12.2002. 05.01.2003. 6 d 18 h 36 min Cilvēka lidojuma imitācija ar manekenu skafandrā, visu nozīmīgo sistēmu izmeģinājumi
Shenzhou 5 15.10.2003. 15.10.2003. 21 h 23 min Jans Livei Pirmais pilotējamais lidojums
Shenzhou 6 12.10.2005. 16.10.2005. 4 d 19 h 33 min Fei Dzunluns, Nie Haišens Pirmais divu kosmonautu lidojums
Shenzhou 7 25.09.2008. 28.09.2008. 2 d 20 h 27 min Liu Bomins, Džai Džigans, Dzjins Haipens Pirmais trīs kosmonautu lidojums ar iziešanu kosmosā
Shenzhou 8 31.10.2011. 17.11.2011. 16 d 13 h 34 min Bezpilota, izmēģināta saslēgšanās ar orbitālo laboratoriju Tiangong 1
Shenzhou 9 16.06.2012. 29.06.2012. 12 d 15 h 24 min Dzjins Haipens, Liu Vans, Liu Jana Pirmais pilotējams uz Tiangong 1, pirmā Ķīnas sieviete kosmosā
Shenzhou 10 11.06.2013. 26.06.2013. 14 d 14 h 29 min Nie Haišens, Džans Sjaoguans, Vana Japina Saslēgšanās ar Tiangong 1 (pirmoreiz rokas režīmā)
Shenzhou 11 17.10.2016. 18.11.2016. 32 d 6 h 25 min Dzjins Haipens, Čeņs Duns Saslēgšanās ar orbitālo laboratoriju Tiangong 2
Shenzhou 12 17.06.2021. 17.09.2021. 92 d 4 h 12 min Nie Haišens, Liu Bomins, Tans Hunbo Saslēgšanās ar orbitālo staciju Tiangong, 2 iziešanas kosmosā
Shenzhou 13 15.10.2021. 16.04.2022. 182 d 9 h 33 min Džai Džigans, Vana Japina, Je Guanfu Tiangong 2. ekspedīcija, 2 iziešanas kosmosā
Shenzhou 14 05.06.2022. 04.12.2022. 182 d 9 h 25 min Čeņs Duns, Liu Jana, Cai Sjudže Tiangong 3. ekspedīcija, 3 iziešanas kosmosā
Shenzhou 15 29.11.2022. 03.06.2023. 186 d 7 h 25 min Fei Dzunluns, Dens Cjiņmins, Džans Lu Tiangong 4. ekspedīcija, 4 iziešanas kosmosā
Shenzhou 16 30.05.2023. 31.10.2023. 153 d 22 h 40 min Dzjins Haipens, Džu Jandžu, Gui Haičao Tiangong 5. ekspedīcija, 1 iziešana kosmosā, pirmā apkalpe ar lidojuma inženieri un derīgās kravas speciālistu, pirmais Ķīnas civilais kosmonauts
Shenzhou 17 26.10.2023. 2024. gada maijs Tans Hunbo, Tans Šendzje, Dzjans Sjiņliņs Tiangong 6. ekspedīcija

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]