Tiangong

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Tiangong kosmosa stacijas konfigurācija 2022. gada jūlijā ar Tianhe bāzes moduli vidū, Wentian moduli kreisajā pusē, kravas kuģi Tianzhou labajā pusē un kosmosa kuģi Shenzhou apakšā

Tiangong (ķīniešu: 天宫, piņjiņs: Tiāngōng — "Debess pils"), oficiāli Tiangong kosmosa stacija (ķīniešu: 天宫空间站) ir Ķīnas būvniecības posmā esoša orbitālā stacija zemā Zemes orbītā. Tā ir Ķīnas pirmā ilgtermiņa kosmosa stacija, Ķīnas pilotējamās kosmosa programmas "trešā soļa" mērķis. Pēc pabeigšanas Tiangong konstrukcijas masa būs no 80 līdz 100 t, kas ir aptuveni viena piektā daļa no Starptautiskās kosmosa stacijas masas un apmēram tāda pati kā bijusī PSRS un Krievijas kosmosa stacija Mir, bet ar modernākām tehnoloģijām.

Lai iegūtu stacijas būvniecības pieredzi un izmēģinātu nepieciešamās tehnoloģijas, 2011. un 2016. gadā tika palaisti tās priekšteči Tiangong-1 un Tiangong-2 (tās oficiāli tika sauktas par kosmiskajām laboratorijām). Tiangong pirmais, bāzes modulis Tianhe tika palaists 2021. gada 29. aprīlī, kam sekoja vairāki kravas kuģi Tianzhou un pilotējamās ekspedīcijas kosmosa kuģos Shenzhou. Līdz 2022. gadam plānots palaist vēl divus moduļus, bet tālākā nākotnē varētu būt līdz sešiem moduļiem.

Konstrukcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Moduļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stacijas bāzes modulis Tianhe nodrošina dzīvības atbalstu un dzīvojamās telpas trim apkalpes locekļiem, kā arī nodrošina stacijas vadības, navigācijas un orientācijas kontroli un elektroenerģijas apgādi. Modulis sastāv no trim sekcijām: dzīvojamā nodalījuma, neapdzīvojama servisa nodalījuma un saslēgšanas nodalījuma.

Tianhe priekšējais saslēgšanas nodalījums ir apgādāts ar četrām pieslēgvietām. Pie tā plānots pievienot divus moduļus, kā arī periodiski kravas kuģus Tianzhou un kosmosa kuģus Shenzhou. Kosmiskie aparāti var tuvoties un pieslēgties pie aksiālā (uz priekšu vērstā) un nadīrā (uz Zemi vērstā) porta. Katram topošajam modulim tiks uzstādīta mehāniska svira, kas līdzīga PSRS Mir orbitālā stacijā izmantotajam manipulatoram. Jaunie moduļi vispirms pieslēgsies pie aksiālā porta, tad mehāniskā svira piestiprināsies un pārvietos moduli uz sānu portu. Pilotējamie un kravas kuģi varēs pieslēgties vai nu pie aksiālā mezgla vai pie apakšējā mezgla. Zenīta (augšup vērstā) pieslēgvieta ir pārveidota par lūku iziešanai kosmosā, un sfērisko saslēgšanas nodalījumu var izmantot arī kā slūžu kameru.

Pie bāzes moduļa plānots pievienot divus laboratorijas moduļus Wentian un Mengtian, ar pētniecības iekārtām, kur varēs veikt zinātniskus eksperimentus. Eksperimentu paraugus varēs izvietot arī moduļu ārpusē, lai tos pakļautu kosmosa videi. Pirmajam no laboratorijas moduļiem būs arī papildu navigācijas iekārtas, dzinēju un orientācijas vadību, tādējādi nodrošinot bāzes moduļa rezerves funkcijas.

Modulis Starta datums Nesējraķete Saslēgšanās datums un pozīcija Garums Diametrs Masa Attēls
Tianhe 2021. gada 29. aprīlis 03:23:15 UTC Chang Zheng 5B (Y2) (Bāzes modulis) 16,6 m 4,2 m 22 600 kg
Tianhe modulis izmēģinājumos
Tianhe bāzes modulis sastāv no trim sekcijām: dzīvojamā nodalījuma, neapdzīvojama servisa nodalījuma un saslēgšanas nodalījuma.
Wentian 2022. gada 24. jūlijs 06:22:32 UTC Chang Zheng 5B (Y3)

Tianhe priekšgalā (plānots pa kreisi)

18 m 4,2 m ~ 20 000 kg
Wentian moduļa plāns
Laboratorijas modulis. Tas arī nodrošina bāzes moduļa stacijas kontroles rezerves funkcijas. Tam ir slūžu kamera kosmonautu iziešanai kosmosā un otrs mehāniskais manipulators.
Mengtian 2022. gada oktobris (plānots) Chang Zheng 5B (Y4)

Tianhe priekšā pa labi

18 m 4,2 m ~ 20 000 kg
Mengtian moduļa plāns
Laboratorijas modulis. Tam ir slūžu kamera paraugu un aprīkojuma pārvietošanai stacijas ārpusē

Elektrosistēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elektroenerģiju katram modulim nodrošina divi grozāmi gallija arsenīda saules bateriju paneļi. Enerģija tiek glabāta akumulatoros, lai apgādātu staciju, kad tā nokļūst Zemes ēnā.

Dzinējsistēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai regulētu un uzturētu stacijas orbītu, Tiangong kosmosa stacija ir aprīkota ar tradicionālajiem ķīmiskajiem dzinējiem un jonu dzinējiem. Tianhe pamatmoduļa ārpusē ir uzstādīti četri hola efekta dzinēji.

Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bāzes modulis Tianhe tika palaists 29.04.2021. 03:23:15 UTC ar nesējraķeti Chang Zheng 5B no Veņčanas kosmisko aparātu palaišanas vietas.[1]

29. maijā stacijā ieradās kravas kuģis Tianzhou 2. Pirmā pilotējamā ekspedīcija ieradās 2021. gada 17. jūnijā ar kosmosa kuģi Shenzhou 12.

2022. gada 24. jūlijā pie Tianhe priekšējās pieslēgvietas pievienojās Wentian laboratorijas kabīnes modulis.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. China assembling rocket to launch first space station module Andrew Jones, spacenews.com, 2021-02-18