Tiangong 1

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Tiangong 1
Tiangong 1 (pa kreisi) saslēdzies ar Shenzhou (pa labi)
Tiangong 1 (pa kreisi) saslēdzies ar Shenzhou (pa labi)
KA veidsOrbitālā stacija
Organizācija:CNSA, Karogs: Ķīna Ķīna
Starta datums20.09.2011. 13:16:03 UTC
Starta vietaDzjucjuaņa, Karogs: Ķīna Ķīna
NesējraķeteChang Zheng 2F
Aktivitātes beigas2016. gada marts
Beigu datums02.04.2018.
Lidojuma ilgums6 gadi 185 dienas
NSSDC ID2011-053A
SCN37820
Masa8506 kg
Orbītas elementi
Centr. ķermenisZeme
Orbītas veidsLEO
Apogejs350 km
Perigejs345 km
Programma Tiangong
IepriekšējaisNākamais
Tiangong 2
Tiangong 1 Vikikrātuvē

Tiangong 1 (ķīniešu: 天宫一号, piņjiņs: Tiāngōng yīhào — "Debess pils 1") bija Ķīnas pirmā orbitālā stacija. Tā bija paredzēta saslēgšanās eksperimentiem ar citiem kosmosa kuģiem. Tā bija daļa no Tiangong projekta (zināma arī kā "Projekts 921-2"), kas paredz orbītā izveidot lielāku, modulāru, daļēji pastāvīgi apdzīvojamu staciju ap 2020. gadu. Tiangong 1 orbītā palaista 2011. gada septembrī; tā darbojās līdz 2016. gada martam.

2011., 2012. un 2013. gadā staciju apmeklēja trīs kosmosa kuģi Shenzhou, no kuriem divi bija ar cilvēku apkalpi.[1]

Tiangong 1 ir 10,4 m garumā ar masu 8506 kg. Tā sastāv no diviem cilindriskiem nodalījumiem, kuriem ir dažādi diametri. Tievākais ir resursu modulis, kurā ir dzinēji, degvielas tvertnes, saules baterijas. Otrs ir eksperimentu modulis 3,35 m diametrā ar iekšejo tilpumu 15 m³, kurā var dzīvot un strādāt kosmonauti. Tas ir apgādāts ar saslēgšanās mehānismu.[1]

Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiangong 1 palaista 2011. gada 20. septembrī 13:16:03 UTC ar nesējraķeti Chang Zheng 2F no Dzjucjuaņas pavadoņu palaišanas centra.

2011. gada 2. novembrī 17:28 UTC pie Tiangong 1 pieslēdzās bezpilota kosmosa kuģis Shenzhou 8. 14. novembrī Shenzhou 8 atvienojās no stacijas un pēc tam atkal saslēdzās ar to. Otrreiz kosmosa kuģis no Tiangong 1 atvienojās 16. novembrī 10:30 UTC un pēc tam nolaidās uz zemes.

2012. gada 18. jūnijā 06:07:05 UTC ar Tiangong 1 saslēdzās kosmosa kuģis Shenzhou 9, kurā atradās trīs kosmonauti. 24. jūnijā 03:09 UTC kosmosa kuģis atvienojās no Tiangong 1 un attālinājās 300 m attālumā. Atkārtota kosmiskā aparāta tuvošanās un saslēgšanās notika rokas režīmā, kosmosa kuģi vadīja Liu Vans. 04:48 UTC Shenzhou 9 atkārtoti saslēdzās ar Tiangong 1. Otrreiz kosmosa kuģis no Tiangong 1 atvienojās 28. jūnijā 01:22 UTC.

2013. gada 13. jūnijā 05:18 UTC ar Tiangong 1 saslēdzās kosmosa kuģis Shenzhou 10, kurā atradās trīs kosmonauti. 23. jūnijā tika izmēģinātas atvienošanās, tuvošanās un saslēgšanās operācijas rokas režīmā. 00:26 UTC kosmosa kuģis atvienojās no Tiangong 1 un attālinājās no tās. 02:07 UTC Shenzhou 10 atkārtoti saslēdzās ar Tiangong 1.[2] Otrreiz kosmosa kuģis no Tiangong 1 atvienojās 25. jūnijā.

2016. gada martā Tiangong 1 pārstāja funkcionēt.

2018. gada 2. aprīlī stacija nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Why Tiangong is not a Station Hub». July 2011.
  2. Shenzhou-10 completes manual docking with space module[novecojusi saite] Xinhua, 2013-06-24, (angliski)