Siltumnīca

Vikipēdijas lapa
Siltumnīca

Siltumnīca ir segta virszemes būve ar dabisku vai mākslīgi radītu mikroklimatu. Siltumnīcas galvenokārt izmanto dārzeņu, puķu vai to dēstu un sēklu audzēšanai. Siltumnīcas tiek izmantotas arī selekcijas un zinātniski pētnieciskam darbam.

Siltumnīcu būvēšanai galvenokārt izmanto kokmateriālus, metālu, dzelzsbetonu, plastmasu un alumīniju, bet nosegšanai galvenokārt izmanto stiklu, plēvi un stiklplastu. Pēc konstrukciju veida siltumnīca var būt vienslīpnes, divslīpju, torņveidīga un sfēriska. Tā var balstīties uz rāmju, arku, vanšu, stabu karkasa vai var būt bez karkasa.

Var būt gan ziemas, gan pavasara siltumnīcas. Ziemas siltumnīcas var izmantot visu gadu, bet pavasara siltumnīcas izmanto atšķirībā no apsildes veida. Siltumnīcu apsildīšanai tiek izmantoti kūtsmēsli un citi organiskie materiāli, ūdens, tvaiks, elektrība, gāze un saules enerģija.