Pāriet uz saturu

Silvestrs Stallone

Vikipēdijas lapa
Silvestrs Stallone
Sylvester Stallone
Silvestrs Stallone
Silvestrs Stallone 2019. gadā
Dzimis Maikls Silvestrs Gardencio Stallone
1946. gada 6. jūlijā (78 gadi)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Ņujorka, ASV
Nodarbošanās kinoaktieris, režisors, scenārists
Darbības gadi 1970—pašlaik
Dzīvesbiedre Saša Caka (1974—1985)
Brigita Nīlsena (1985—1987)
Dženifera Flavina (1997—pašlaik)
Paraksts
Oficiālā mājaslapa

Maikls Silvestrs Gardencio Stallone (angļu: Michael Sylvester Gardenzio Stallone, izrunā: /stəˈloʊn/; dzimis 1946. gada 6. jūlijā), saukts par Slaju Stalloni (angļu: Sly Stallone),[1] ir amerikāņu aktieris, režisors un scenāriju autors.

Laika posmā no 1970. līdz 1990. gadiem filmas ar Stallones piedalīšanos bija vienas no ienesīgākajām pasaulē un viņš pats kļuva par mačisma un Holivudas spriedzes filmu varoņu ikonu. Viņš ir tēlojis divas raksturlomas, kuras ir kļuvušas par amerikāņu kultūras simboliem: Rokiju Balboa, bokseri, kurš ne vienmēr būdams favorīts, cīnījās par slavu un mīlestību, un Džonu Rembo, drosmīgu kareivi, kurš specializējies vardarbīgās glābšanas un atriebes misijās. "Rokija" un "Rembo" filmu sērijas kopā ar citām komerciāli veiksmīgām filmām palīdzēja viņam kļūt par vienu no populārākajām kino zvaigznēm 1980. gados.

Pazīstamākās filmas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starp vairāk kā 70 filmām, kurās Stallone tēlojis, ir arī tādas filmas kā No Place to Hide (1970), The Lord's of Flatbush (1974), Death Race 2000 (1975), F.I.S.T (1978), Nighthawks (1981), Victory (1981), "Kobra" (Cobra, 1986), "Ieslodzītais" (1989), "Tango un Kešs" (Tango & Cash, 1989), "Oskars" (Oscar, 1991), "Stāt, mana māte šaus!" (Stop! Or My Mom Will Shoot, 1992), "Klinšu kāpējs" (1993), "Cilvēks iznīcinātājs" (Demolition Man, 1993), "Slepkavas" (Assassins, 1995), Cop Land (1997), "Atriebjot Andželo" (Avenging Angelo, 2002), "Rokijs Balboa" (2006), "Neiznīcināmie" (2010), "Neiznīcināmie 2" (2012), "Bēgšanas plāns" (Escape Plan, 2013), "Veču revanšs" (2013), "Neiznīcināmie 3" (2014), "Krīds: Rokija mantojums" (2015), "Račets un Klanks" (2016), "Galaktikas sargi: 2. daļa" (2017), "Krīds II" (2018).

Par filmu "Rokijs" (1976) Stallone tika nominēts gan kā aktieris, gan kā scenārists Amerikas Kinoakadēmijas balvai, Zelta globusa balvai un BAFTA kino balvai.[2] Stallones filma "Rokijs" ir iekļauta ASV Nacionālajā filmu reģistrā, kā arī tās kino ruļļi atrodas Smitsona muzejā. Stallone Rokija sērijās izmantoja Filadelfijas Mākslas muzeja galveno ieeju un tā rezultātā tā ieguva nosaukumu "Rokija kāpnes". Kāpņu labajā pusē atrodas Rokija statuja ar uzvaroši paceltām rokām ar boksa cimdiem. Par ieguldījumu boksā kā filmas "Rokijs" scenārists un galvenā varoņa tēlotājs, Stallone 2010. gadā tika uzņemts Starptautiskajā boksa slavas zālē.[3] Ar mainīgiem panākumiem Stallone turpināja filmēties filmu sērijā "Rokijs". Par Rokija Balboa lomu septītajā sērijas filmā "Krīds: Rokija mantojums" (2015) Stallone saņēma Zelta globusa balvu par otrā plāna lomu, kā arī trešo reizi tika nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai.

1984. gadā Stallonem piešķīra zvaigzni Holivudas Slavas alejā. 1992. gadā viņš saņēma Cēzara goda balvu.

Tomēr bieži Stallonem bijušas arī neveiksmīgas lomas. Viņam ir rekordliels Zelta avenes balvas nomināciju skaits — 31, no kurām balva piešķirta 10 reizes.[2]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]