Siniša Mihajlovičs

Vikipēdijas lapa
Siniša Mihajlovičs Football pictogram.svg
Siniša Mihajlovičs
Personas dati
Dzimis1969. gada 20. februārī (53 gadi)
Dzimšanas vietaValsts karogs: Dienvidslāvija Vukovara, Dienvidslāvija
Augums185 cm
Sporta veidsfutbols
PozīcijaAizsargs
Profesionālie klubi
SezonasKlubsSp(v)
1986–1988Valsts karogs: Dienvidslāvija Borovo
1988–1990Valsts karogs: Dienvidslāvija Vojvodina73(9)
1990–1992Valsts karogs: Dienvidslāvija Red Star Belgrade38(9)
1992–1994Valsts karogs: Itālija Roma54(1)
1994–1998Valsts karogs: Itālija Sampdoria110(12)
1998–2004Valsts karogs: Itālija Lazio126(20)
2004–2006Valsts karogs: Itālija Internazionale25(5)
Kopā463(70)
Nacionālā izlase
1991–2003Valsts karogs: Serbija un Melnkalne Dienvidslāvija63(10)
Vadītās komandas
2006–2008Valsts karogs: Itālija Internazionale (asistents)
2008–2009Valsts karogs: Itālija Bologna
2009–2010Valsts karogs: Itālija Catania
2010–2011Valsts karogs: Itālija Fiorentina
2012–2013Flag of Serbija Serbija
2013–2015Valsts karogs: Itālija Sampdoria
2015–2016Valsts karogs: Itālija Milan
2016–2018Valsts karogs: Itālija Torino
2018Valsts karogs: Portugāle Sporting CP
2019–2022Valsts karogs: Itālija Bologna
Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos

SIniša Mihajlovičs (serbu: Синиша Михајловић, dzimis 1969. gada 20. februārī) ir Serbijas futbola treneris un bijušais futbolists, spēlēja aizsarga pozīcijā, bijis Dienvidslāvijas futbola izlases dalībnieks. Kā treneris ir vadījis Serbijas izlasi un vairākus Itālijas klubus.

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spēlētāja karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savu karjeru sācis Borovo, Vojvodina un Red Star Belgrade komandās. Kopumā izcīnījis trīs Dienvidslāvijas čempionu titulus. Ar Red Star Belgrade komandu uzvarējis 1991. gada Eiropas kausa sacensībās. 1992. gadā pārcēlies uz Itāliju, lai spēlētu AS Roma. Vēlāk spēlējis Sampdoria un citā Romas komandā Lazio. Ar Lazio komandu 2000. gadā uzvarējis Itālijas A sērijā, ieguvis divus Coppa Italia, divus Supercoppa Italiana, UEFA Kausu ieguvēju kausu un UEFA Superkausu. Savu karjeru noslēdzis Internazionale. Mihajlovičs tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem tiešo brīvsitienu izpildītājiem. Viņam pieder Serie A rekords par visvairāk gūtajiem vārtiem no tiešajiem brīvsitieniem (28 vārti).

Dienvidslāvijas futbola izlases sastāvā piedalījies 1998. gada FIFA Pasaules kausā un 2000. gada Eiropas čempionātā.

Trenera karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri. 2006. gadā viņš kļuva par Roberto Mančīni palīgu Internazionale komandā. Vēlāk strādājis kā Bologna, Catania un Fiorentina galvenais treneris. No 2012. gada līdz 2013. gadam bijis Serbijas futbola izlases treneris. 2013. gada novembrī viņš atgriezās Itālijā un kļuva par Sampdoria treneri. Pēc veiksmīgiem diviem gadiem Sampdoria viņš kļuva par Milan treneri, tomēr pēc nepilna gada tika atlaists.[1] Vēlāk sekoja divi gadi, vadot Torino. 2018. gadā Mihajlovičs noslēdza trīs gadu līgumu ar Portugāles Premjerlīgas klubu Sporting CP. Deviņas dienas vēlāk, mainoties kluba vadībai, viņš tika atbrīvots.[2]

2019. gada janvārī Mihajlovičs atgriezās Bologna galvenā trenera amatā. 2019. gada 13. jūlijā Mihajlovičs preses konferencē publiski paziņoja, ka viņam ir diagnosticēta akūta leikēmijas forma, Bologna sporta direktors Valters Sabatīni apstiprināja, ka Mihajlovičs tomēr paliks atbildīgs par klubu.[3] 2022.—2023. gada sezonu komanda sāka nesekmīgi, iegūstot tikai 3 punktus pirmajās piecās spēlēs, un 2022. gada 6. septembrī Mihajlovičs tika atbrīvots no amata.[4]

Sasniegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spēlētāja karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vojvodina

Red Star Belgrade

Lazio

Internazionale

  • Itālijas A sērija: 2005–06
  • Coppa Italia: 2004–05, 2005–06
  • Supercoppa Italiana: 2005

Trenera karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Individuālie sasniegumi

  • Serbijas gada treneris: 2019

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Official: Milan sack Mihajlovic - Football Italia» (en-GB). Skatīts: 2021-10-25.
  2. «Sporting sack manager - after nine days». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2021-10-25.
  3. «Mihajlovic: 'I have leukemia'». football-italia.net (angļu). 2019. gada 13. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 8. septembrī.
  4. «Četrās spēlēs vadību izlaidusī Boloņa jau sezonas ievadā atbrīvo Mihajloviču». sportacentrs.com. 2022. gada 6. septembris. Skatīts: 2022. gada 8. septembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]