Sinterklāss
_(2).jpg)
Sinterklāss (nīderlandiešu: Sinterklaas) jeb Svētais Nikolāss (nīderlandiešu: Sint-Nicolaas) ir leģendārs tēls, kura pamatā ir bērnu aizbildnis Svētais Nikolajs.
Citi Sinterklāsa nosaukumi nīderlandiešu valodā ir De Sint (Svētais), De Goede Sint (Labais svētais) un De Goedheiligman (Labais svētais cilvēks).
Sinterklāss ir viens no pazīstamā Ziemassvētku tēla Santaklausa prototipiem.[1]
Svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sinterklāsa svētkos 6. decembrī svin Svētā Nikolaja vārda dienu. Svētkus katru gadu atzīmē ar dāvanu pasniegšanu Nikolaja priekšvakarā (5. decembrī) Nīderlandē un 6. decembra rītā, Svētā Nikolaja dienā, Beļģijā, Luksemburgā, Vācijas rietumos, Francijas ziemeļos (Francijas Flandrijā, Lotringā, Elzasā un Artuā) un Ungārijā. Tradīciju atzīmē arī dažās bijušās Nīderlandes Impērijas teritorijās, tostarp Arubā.
Tēls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sinterklāss veidots līdzīgs vēsturiskai personai — Svētajam Nikolajam (270—343), grieķu Mīras bīskapam, kas dzīvoja mūsdienu Turcijas teritorijā. Viņu visbiežāk attēlo kā vecu, staltu un nopietnu vīrieti ar baltiem matiem un garu, kuplu bārdu. Viņš valkā garu, sarkanu apmetni vai ornātu virs tradicionālās baltās bīskapa albas un dažkārt sarkanu stolu. Galvā parasti viņam ir sarkana mitra un sarkans rubīna gredzens pirkstā. Rokās viņš tur zelta zizli, garu ceremoniju ganu zizli ar greznu un ieliektu augšpusi.[2]
Tradicionāli viņš jāj uz balta zirga. Nīderlandē pēdējo zirgu sauca par Amerigo, taču 2019. gadā viņš aizgāja "pensijā" (t.i. nomira) un tika aizstāts ar jaunu zirgu vārdā Ozosnel ("Ak, tik ātri"), kas nosaukts tāpat kā labi zināmas Sinterklāsa dziesmas fragments.[3] Beļģijā zirgs saucas Slecht weer vandaag ("šodien slikts laiks")[4] vai Mooi weer vandaag ("šodien jauks laiks").[5]
Sinterklāss nēsā lielu, sarkanu grāmatu, kurā ierakstīts, vai bērns pagājušajā gadā bija paklausīgs vai nerātns.[6]
Melnais Pēteris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sinterklāsam palīdz Melnais Pēteris (nīderlandiešu: Zwarte Piet), kas ģērbies mauru tērpā ar melnu seju. Melnais Pēteris pirmo reizi drukātā veidā parādījās kā bezvārda Svētā Nikolaja kalps bērnu grāmatā Sint-Nikolaas en zijn knecht ("Sv. Nikolajs un viņa kalps"), ko 1850. gadā publicēja Amsterdamas skolotājs Jans Šenkmans; tomēr šķiet, ka tradīcija aizsākās vismaz 19. gadsimta sākumā.[7] Melnā Pētera krāsainās kleitas pamatā ir 16. gadsimta dižciltīgs tērps, ar volānu (mežģīņu apkakli) un spalvu pie cepures. Parasti viņu attēlo nēsājam somu, kurā ir konfektes bērniem, ko viņš mētā apkārt. Šī tradīcija, domājams, aizsākās stāstā par Svēto Nikolaju, kurš izglāba trīs jaunas meitenes no prostitūcijas, naktī metot pa logu zelta monētas, lai samaksātu pūru.
Tradicionāli viņš nēsāja līdzi arī skursteņslauķa slotu no vītolu zariem, ar ko pērt nerātnos bērnus. Dažās vecākajās Sinterklāsa dziesmās ir pieminēti nerātni bērni, kurus ieliek Melnā Pētera somā un aizved uz Spāniju. Šī leģendas daļa attiecas uz laikiem, kad mauri iebruka Eiropas piekrastes pilsētās, lai nolaupītu vietējos iedzīvotājus verdzībā. Šī īpašība piemīt citiem Svētā Nikolaja pavadoņiem, piemēram, Krampusam.[8] Tomēr mūsdienu Sinterklāsa svētku versijās Melnie Pēteri vairs nenēsā bērnus maisos un bērniem vairs nesaka, ka viņus aizvedīs uz Spāniju, ja viņi būs nepaklausīgi.
Gadu gaitā ir radušies daudzi stāsti par Melno Pēteri un viņš kļuvis par vērtīgu palīgu prombūtnē esošajam Sinterklāsam. Mūsdienu Sinterklāsam ir Melnais Pēteris katrai funkcijai, piemēram, Galvenais Pēteris (Hoofdpiet), Navigācijas Pēteris (Wegwijspiet), lai pārvietotos ar tvaika laivu no Spānijas uz Nīderlandi, Dāvanu Pēteris (Pakjespiet), lai iesaiņotu visas dāvanas, un Skursteņu Pēteris, lai kāptu skursteņos.
Ierašanās no Spānijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sinterklāsa ierašanos tradicionāli svin katra gada novembra vidū (pirmajā sestdienā pēc 11. novembra), kad Sinterklāss "ierodas" no Spānijas nelielā tvaikonī. Nīderlandē tas katru gadu notiek citā ostā, bet Beļģijā tas vienmēr notiek Antverpenē. Kad kuģis noenkurojās ostā, Sinterklāss dodas parādē pilsētas ielās, kur viņu sagaida bērni un tradicionālās dziesmas. Sinerklāsa palīgi mētā konfektes un mazus, piparkūkām līdzīgus, cepumus, kruidnoten vai pepernoten. Šo parādi parasti tiešsaistē translē Beļģijas un Nīderlandes televīzijā.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Cindy Dell Clark. Flights of Fancy, Leaps of Faith: Children's Myths in Contemporary America. University of Chicago Press, 1998. gada 1. novembris. 26. lpp. ISBN 9780226107783.
- ↑ "Sinterklaas" Arhivēts 2022. gada 3. jūlijā, Wayback Machine vietnē., Landelijk Centrum voor Cultuur van Alledag (LECA)
- ↑ «Oh zo Snel |». www.ad.nl. Skatīts: 2019. gada 22. novembris.
- ↑ "25 jaar geleden kwam de 1e aflevering van "Dag Sinterklaas" op tv", Alexander Verstraete, VRT NWS, 26 November 2017
- ↑ "Sint met paard en koets op Markt", Het Laatste Nieuws, 4 December 2014
- ↑ «Sinterklaas gedichten | Kies nu jouw leuke sinterklaasgedicht!». www.1001gedichten.nl. Skatīts: 2016. gada 28. oktobris.
- ↑ E. Boer-Dirks, "Nieuw licht op Zwarte Piet. Een kunsthistorisch antwoord op de vraag naar de herkomst", Volkskundig Bulletin, 19 (1993), pp. 1—35; 2—4, 10, 14.
- ↑ Christian Slaves, Muslim Masters: White Slavery in the Mediterranean, the Barbary Coast, and Italy, 1500—1800, Robert Davis, 2004
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sinterklāss.
