Pāriet uz saturu

Sirds transplantācija

Vikipēdijas lapa


Pukstošā sirds transplantācijai

Sirds transplantācija ir ķirurģiska procedūra, kuras laikā pacienta bojātā vai slimā sirds tiek aizstāta ar veselu donora sirdi. Šī operācija tiek veikta, lai ārstētu dažādas sirds slimības, piemēram, smagu sirds mazspēju, ko nevar izārstēt ar citām ārstēšanas metodēm, piemēram, medikamentiem vai mazāk invazīvām ķirurģiskām procedūrām.

Donora sirds tiek iegūta no cilvēka, kurš ir miris un kuram ir piemēroti orgāni transplantācijai. Donoram ir jābūt saderīgam ar saņēmēju pēc vairākiem kritērijiem, tostarp asinsgrupas un ķermeņa izmēra.

Operācija notiek specializētā centrā un prasa augsti kvalificētu ķirurģisko komandu. Pacients tiek pieslēgts pie sirds-plaušu aparāta, kas uztur asinsriti un skābekļa piegādi ķermenim operācijas laikā. Bojātā sirds tiek izņemta un aizstāta ar donora sirdi, kuru pieslēdz pie pacienta asinsvadiem. Pēc transplantācijas pacientam ir nepieciešama intensīva medicīniskā uzraudzība. Tiek lietoti imūnsupresīvi medikamenti, lai novērstu jaunās sirds atgrūšanu.

Sirds transplantācija ir sarežģīta operācija ar zināmiem riskiem, kas ietver infekcijas, atgrūšanu, asins recekļus un komplikācijas no imūnsupresīvo medikamentu lietošanas. Tomēr daudziem pacientiem transplantācija ievērojami uzlabo dzīves kvalitāti un pagarina dzīvi.

Prognoze pēc sirds transplantācijas var būt labvēlīga, īpaši ar regulāru medicīnisko aprūpi un atbilstību pēcoperācijas norādījumiem. Pacienti bieži vien var atgriezties normālā ikdienas dzīvē un pat veikt fiziskās aktivitātes, kas iepriekš nebija iespējamas.

Vidēji, pēc sirds transplantācijas, donora sirds dzīvo apmēram 10—15 gadus. Tomēr daudzi pacienti var dzīvot ilgāk, dažkārt pat vairāk nekā 20 gadus, ja viņi ievēro medicīniskos ieteikumus un regulāri apmeklē ārstu.

Sirds transplantācijas indikācijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]