Sistēmprogrammatūra

Sistēmprogrammatūra jeb sistēmas programmatūra ir lietojumneatkarīga programmatūra, kas nodrošina aparatūras darbību, lietojumprogrammu izstādi un izpildi, kā arī lietotāja apkalpošanu, pie sistēmas programmatūras pieder, piemēram, operētājsistēmas, tīklu un datu bāzu pārvaldības programmas, un visām utilītprogrammām, kas pārvalda datora resursus zemā līmenī, kas ietver kompilatorus, ielādētājus, asamblerus, failu vadības rīkus, sasaistītājus un atkļūdošanas programmas, kā arī pati operētājsistēmu.

Sistēmas programmatūra vada datora iekšējo darbību, galvenokārt izmantojot operētājsistēmu. Tas vada perifērijas ierīces, piemēram, atmiņas ierīces, printerus un monitorus. Gluži pretēji, lietojumprogrammatūra palīdz datoram izpildīt lietotāja sniegtos norādījumus. Sistēmas programmatūra ietver fonā darbojošās programmas, kas ļauj funkcionēt lietojumprogrammām. Sistēmprogrammatūra tiek automātiski instalēta operētājsistēmas instalēšanas laikā. Lietotājiem ir iespēja izvēlēties, kuras lietojumprogrammas ir nepieciešamas instalēt viņu sistēmās. Pēc datora ieslēgšanas tā tiek automātiski ielādēta datora atmiņā.

Programmētājs, kas plāno, veido, uztur, paplašina un vada operētājsistēmas izmantošanu, lai uzlabotu datu apstrādes sistēmas darba efektivitāti sauc par sistēmas programmētāju.

Pie sistēmas programmām pieder dzini jeb draiveri, kas vada dažādu ierīču, piemēram, printera vai skenera, funkcionēšanu. Ierīču dziņus lieto, lai katrai programmai, kas grib lietot kāda veida ierīci, nebūtu jāiekļauj visu attiecīgā veida ierīču vadības kodu. Dziņi nodrošina standartizētu kāda veida ierīču piekļuves saskarni. Pērkot kādu ierīci, komplektā parasti ir kompaktdisks ar draiveriem, kas nodrošina ierīces darbību dažādās operētājsistēmās.