Printeris

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Epson tintes printeris

Printeris[1] (angļu: printer — 'iespiedējs', 'drukātājs') ir datora izvadierīce, kas drukā tekstu un attēlus uz papīra vai līdzīgiem materiāliem (piemēram, plēves un kartona).

Printeri nav paredzēti drukāšanai ļoti lielos apjomos, šādiem mērķiem lieto tipogrāfijas iespiedmašīnas. Salīdzinot ar tām, printeri ir lēnāki, lētāki (līdz ar to pieejamāki), taču 1 lapas drukāšanas izmaksas ir lielākas.

Printeru iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc informācijas nodošanas veida[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Teksta printeri — tiek nodots simbola kods, un printeris šo simbolu nodrukā katru atsevišķi.
  • Grafiskie, kur dators pa punktiņiem saformē drukājamo informāciju attēla veidā un nodod printerim, kas to nodrukā rindu pēc rindas.

Mūsdienās lielākā daļa printeru ir grafiskie, teksta printerus izmanto tikai specifiskiem mērķiem. Liela daļa adatu printeru var drukāt abos režīmos.

Pēc drukāšanas tehnoloģijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Uz toneri bāzētie printeri. Tie darbojas pēc kserogrāfijas principa.
    • Lāzerprinteri — attēlu veido uz gaismjutīga cilindra virsmas, kas pārklāta ar īpašu pulveri. Attēla gaišajās vietās tiek aizvākts liekais pulveris, tās apstarojot ar lāzeru. Izveidoto attēlu pēc tam pārnes uz papīra. Šiem printeriem var iegūt augstu izšķirtspēju, bet tie ir relatīvi dārgi. Tie ir labāk piemēroti teksta drukai, bet attēlus attēlo sliktāk nekā tintes prinetri.
    • Gaismas diožu printeri (LED printeris) — drukāšanai tie izmanto gaismas diožu rindu.
  • Tintes printeri — attēlu veido, izsmidzinot tinti no mikrosprauslām. Tie ir lētāki kā lāzerprinteri, ar nedaudz mazāku izšķirtspēju, taču ekspluatācijas izdevumi parasti ir lielāki, salīdzinot ar citu veidu printeriem. Šādi printeri ir labāk piemēroti fotogrāfijām un grafikām. Tintei parasti tiek izmantoti kartridži, kuri satur mazu daudzumu tintes, bet kopš 2010.gadiem tirgū ir parādījušies arī printeri ar tintes tvertņu sistēmu, kuras var uzpildīt ar īpašām tintes pudelēm. Šādus printerus ražo tādi lieli printeru ražotāji kā Epson (EcoTank), HP (SmartTank), Canon (MegaTank) u.t.t. Parasti tintes printeri izmanto 4 krāsas (zilu, violetu, dzeltenu un melnu), bet profesionālākos, vairāk fotogrāfiju drukāšanai paredzētos printeros var tikt izmantotas arī vairāk krāsas
  • Trieciena printeri. Tie ir balstīti uz to, ka tinti papīram uzspiež caur krāsas lentu, tāpat kā rakstāmmašīnā. Ar šiem printeriem ir iespējams vienlaikus drukāt vairākus eksemplārus (pa vidu saliekot koppapīra loksnes). Tiem ir zema izšķirtspēja, un ir samērā skaļi.
    • No rakstāmmašīnām aizgūtie printeri. Krāsas lenti piespiež ar metāla burtiem. Drukāšanai no datora tika pielāgotas elektriskās rakstāmmašīnas.
    • No teletaipa aizgūtie printeri. Līdzīgi rakstāmmašīnu printeriem.
    • Adatu printeri — attēlu veido, papīram piespiežot krāsas lentu ar adatu matricas palīdzību.
  • Uz zīmuli balstītie printeri.
  • Termoprinteri — uz īpaša siltumjutīga papīra tiek uzsildītas noteiktas vietas, kurās parādās vajadzīgais attēls.

Pēc pieslēgšanas veida[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Datoram lokāli pieslēdzamie:
    • Paralēlie — datoram pieslēdz pie paralēlās pieslēgvietas, līdz nesenam laikam tie bija visizplatītākie.
    • Virknes (seriālie) — datoram pieslēdz pie virknes pieslēgvietas, tie vienmēr ir tikuši lietoti speciālām vajadzībām, un nav bijusi plaši izplatīti.
    • USB — tos datoram pieslēdz pie USB pieslēgvietas, mūsdienās ir visizplatītākie. Tos bieži var pieslēgt ne tikai datoram, bet arī citām iekārtām, kas atbalsta USB, piemēram ciparu fotoaparātam. Visbiežāk printeri izmanto mūsdienās retāk izmantotu USB B savienotāju.
    • SCSI — datoram pieslēdz pie ārējā SCSI pieslēgvietas, mūsdienās vairs nav izplatīti, ir tikušie lietoti speciālām vajadzībām.
    • Bezvadu — datoram vai viedierīcei kā viedtālrunim vai planšetdatoram pieslēdz ar kādu no bezvadu tehnoloģijām kā WiFi vai Bluetooh.
    • Kombinētie — var pieslēgt vairākos veidos, piemēram ar paralēlo pieslēgvietu un USB.
  • Tīkla — šos printerus pieslēdz tieši datortīklā (Ethernet), tiem ir iebūvēta tīkla karte, tā var būt arī bezvadu.
  • Iebūvētie — printeri, kas iebūvēti citā iekārtā; tos izmanto specifiskām vajadzībām, piemēram, kases aparātos.

Svarīgākie parametri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Izšķirtspēja — galvenais parametrs printerim, kas ietekmē izdrukas kvalitāti. To mēra punktos uz collu (angļu: dots per inch, dpi). Teksta drukāšanai minimālā izšķirtspēja ir 300, bet grafikai 600 dpi.
  • Drukāšanas ātrums. Šo parametru norāda ražotājs. Ātrumu mēra lappusēs minūtē (angļu: pages per minute, ppm) vai simbolos sekundē (angļu: characters per second, cps), vidēji tas ir no 6 līdz 24 lapām minūtē.
  • Noslogojums — šis skaitlis norāda, cik daudz drīkst drukāt, lai printeris nesalūztu un izturētu slodzi. Parasti tas ir lappušu skaits mēnesī vai gadā.
  • Maksimālais papīra svars — lielums, ko mēra gramos uz kvadrātmetru (g/m2) un kas nosaka papīra blīvumu un biezumu. A4 formāta lapai svars ir 80 g/m2.
  • Papīra formāts norāda, cik liela izmēra papīru drīkst drukāt. Lielākā daļa printeru drukā uz A4 vai Letter izmēra papīra, bet ir sastopami arī printeri, kas var drukāt uz A5 un A3 vai pat aploksnēm.
  • Dupleksā drukāšana — iespēja automātiski apgriezt lapu otrādi, lai to apdrukātu no abām pusēm. Daudziem printeriem iespējams iegādāties papildu dupleksās drukāšanas moduli.
  • Izdrukāšanas izmaksas norāda, cik daudz lappušu var izdrukāt ar konkrētu toneri vai kaseti.
  • Procesora jauda — nozīmīgs parametrs sarežģītu izdruku veikšanai, jo tajos tiek veikti matemātiskie aprēķini. Procesora uzdevums ir izveidot attēlu no tās informācijas, kas caur pieslēgvietu nonāk tā atmiņā.
  • Atmiņas apjoms nosaka attēla sarežģītību. Operatīvajā atmiņā tiek formēta informācija, kas pēc tam tiek izdrukāta uz papīra.
  • Datu saspiešana notiek, izmantojot algoritmus, kas panāk izdrukājamā materiāla saglabāšanas iespēju saspiestā veidā, tādā veidā mākslīgi "palielinot" operatīvās atmiņas apjomu.
  • Cietā diska atmiņa. Tā parasti ir sākot no 500 MB liela.
  • Valodas — printeru un lappuses apraksta valodas, kuras konkrēta printera modulis uztur. Populārākās ir PCL, Adobe PostScript.
  • Pieslēgšanas saskarne (virknes un paralēlās pieslēgvietas, USB, bezvadu tehnoloģijas u.c.).

Printeru drukāšanas tehnoloģiju plusi un mīnusi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tintes printeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plusi :[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Zema cena.
  • Laba drukas kvalitāte fotogrāfijām.
  • Tvertnes printeriem : zemas drukas izmaksas.
  • Var drukāt uz dažādākiem papīriem un materiāliem nekā pārējie printeri.

Mīnusi :[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kartridžu printeriem : augstas kartridžu cenas, augstas drukas izmaksas.
  • Teksta kvalitāte ir sliktāka nekā lāzerprinteriem.
  • Ja tintes printeris netiek ilgi izmantots, vairākās printera daļās tinte var sakalt, ietekmējot drukas kvalitāti.

Toneri izmantojošie prinetri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plusi :[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Labāka teksta drukas kvalitāte nekā pārējiem printeru veidiem.
  • Zemas izdruku izmaksas.
  • Ātra drukāšana.
  • Lāzerprinteri izmanto toneri, kas nevar izžūt.

Mīnusi :[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Sliktāka fotogrāfiju kvalitāte nekā tintes printeriem.
  • Drukā uz mazāk papīriem un materiāliem nekā tintes printeri.
  • Dārgāka cena.

Trieciena printeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plusi :[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vienkārša uzbūve.
  • Saderīgi ar vecām drukas tehnoloģijām.

Mīnusi :[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ļoti ierobežotas drukas iespējas
  • Drukā tikai uz noteikta veida papīra

Termālie printeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plusi :[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ātra drukāšana.
  • Nav nepieciešams toneris vai tinte, jo attēlu veidojošā viela ir jau papīrā.

Mīnusi :[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ierobežotas drukāšanas iespējas
  • Drukā tikai uz īpašiem materiāliem un papīriem

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dainuvīte Guļevska, Aina Miķelsone, Tamara Porīte. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. Rīga : Avots, 2002. 71. lpp. ISBN 9984-700-64-X.