Programmēšana

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Programmētājs)
Jump to navigation Jump to search

Datorprogrammēšana jeb, biežāk lietotais nosaukums, programmēšana ir datorprogrammas izveides process. Tas ietver datorprogrammas pirmkoda projektēšanu, rakstīšanu, atkļūdošanu, testēšanu un uzturēšanu. Šis pirmkods tiek rakstīts kādā programmēšanas valodā. Programmēšanas nolūks ir izveidot lietojamu programmu, kas atbilst iecerētajai darbībai un parametriem. Šis process bieži prasa īpašas zināšanas daudzās dažādās jomās, piemēram, programmas pielietošanas sfēru, specializētus algoritmus un formālo loģiku.

Cilvēkus, kas veic programmēšanas darbus, sauc par programmētājiem.

Mūsdienās programmēšanā izmanto īpašas programmu izstrādes vides, kurās parasti ir ietverts teksta redaktors pirmkoda ievadīšanai un labošanai, lietotāja saskarnes un attēlu redaktors, atkļūdotājs kļūdu atrašanai un novēršanai, kompilators pirmkoda pārkodēšanai izpildāmā mašīnkodā un citi moduļi.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Programmējamas ierīces pastāvēja vismaz kopš 1206. gada, kad polimāts Al-Džazari izgudroja automātus, kurus varēja mehāniski programmēt ar mietiem un citiem elementiem, lai tie spēlētu dažādus ritmus.[1]

Taču pirmā datorprogramma tika radīta 1843. gadā, kad Ada Lavleisa publicēja algoritmu, kas bija domāts, lai aprēķinātu Bernulli skaitļus ar Čārlza Bebidža analītisko mašīnu.[2]

Pirmās programmas bija rakstītas mašīnkodā, kas bija atkarīgs no konkrētas mašīnas instrukciju kopas, kuru visbiežāk pierakstīja binārajā kodā. Drīz tika izveidotas asamblervalodas, kurās programmētāji varēja norādīt izpildāmās instrukcijas teksta formātā (piem. "ADD X", "TOTAL"). Asamblervalodas izmantoja saīsinājumus katram instrukciju kodam un cilvēkam saprotamus nosaukumus atmiņas adresēm. Taču mašīnām ar atšķirīgām instrukciju kopām ir nepieciešamas atšķirīgas asamblervalodas, jo asamblervaloda ir vienkārši cits veids kā pierakstīt mašīnkodu.

Augsta līmeņa programmēšanas valodas padarīja programmu izstrādi vienkāršāku un saprotamāku, turklāt programmas, kas rakstītas šādās valodās vairs nebija tik ļoti ierobežotas uz konkrētu mašīnu. Pirmā plaši izmantotā augsta līmeņa valoda, Fortran, tika izlaista 1957. gadā,[3] un drīz tika izveidotas daudzas citas valodas.

Programmas vēl joprojām tika ievadītas ar caurumotām kartēm vai papīra lentēm līdz pat 1960 gadiem, kad datu glabāšanas ierīces un termināli bija kļuvuši pietiekami lēti, lai programmas varētu radīt tās ievadot datorā. Teksta redaktoru izveide vienkāršoja programmu mainīšanu un uzlabošanu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Fowler, Charles B. (1967-10). "The Museum of Music: A History of Mechanical Instruments" (en). Music Educators Journal 54 (2): 45–49. doi:10.2307/3391092. ISSN 0027-4321.
  2. Fuegi, J.; Francis, J. (2003-10). "Lovelace Babbage and the creation of the 1843 'notes'". IEEE Annals of the History of Computing 25 (4): 16–26. doi:10.1109/MAHC.2003.1253887. ISSN 1058-6180.
  3. «IBM100 - FORTRAN». www-03.ibm.com (en-US). 2012-03-07. Skatīts: 2019-05-11.