Sjuidžou

Sjuidžou
prefektūras līmeņa pilsēta
徐州
Sjuidžou Sjuidžou
Koordinātas: 34°16′N 117°13′E
Valsts	Ķīna
Province	Dzjansu
Rajoni; pilsētas; apriņķi	5; 2; 3 Gulou Juņluna Cjuaņšaņa Dzjavana Tunšaņa ----------- Sjiņji Pidžou ----------- Fensjaņa Peisjaņa Suinina
Platība
• prefektūras līmeņa pilsēta	11 259 km2
• urbānā teritorija	3 037 km2
Iedzīvotāji (2015)
• prefektūras līmeņa pilsēta	8 669 000
• vieta	41
• blīvums	761,8/km²
• urbānā teritorija	3 053 778
Laika josla	Ķīnas laiks (UTC-8)
Mājaslapa	xz.gov.cn
Sjuidžou Vikikrātuvē

Sjuidžou (ķīniešu: 徐州, piņjiņs: Xúzhōu), ir prefektūras līmeņa municipalitāte Dzjansu provincē Ķīnas austrumos. Izvietojusies provinces ziemeļrietumos gar kādreizējo (līdz 1851. gadam) Huanhe gultni. Robežojas austrumos ar Liaņjuņganu un Sucjaņu, dienvidos — ar Aņhui provinci, bet ziemeļos — ar Šaņdunas provinci. Daudzus gadsimtus Sjuidžou bijis nozīmīgs Ķīnas komunikāciju un saimniecības centrs. 1986. gadā pilsētai piešķirts Valsts nozīmes vēstures un kultūras pilsētas statuss.

Vēsture

Senākās liecības par cilvēkiem Sjuidžou apkārtnē ir no neolīta laikmeta Daveņkou kultūras. Leģenda vēsta, ka pirmās valsts šajā apvidū dibinātājs un vadonis bijis Pens Dzu. Ļui valsts (1042—249 p.m.e.) seno upju Biaņas un Si satekā tika dibināta Penčenas (彭城, Péngchéng) pilsēta. Haņu dinastijas laikā Penčena bija Ču valsts (201 p.m.e.— 70) galvaspilsēta. Pēc 220. gada Penčena kļuva par Sjui provinces (Xú zhōu) centru. Vēlākos laikos pilsētai šie nosaukumi (Penčena un Sjuidžou) vairākkārt nomainījuši viens otru. Dažādos laikos pilsētas nosaukums bijis Unina (武寧, Wǔníng), Gaņhua (感化, Gǎnhuà) un Uaņa (武安, Wǔ'ān).

Pēc 1951. gada plūdiem, kad Huanhe mainīja savu gultni uz ziemeļiem, tika nopostīta pilsētas kanālu sistēma un iedzīvotāji cieta badu. Pēc japāņu okupācijas 1937. gadā vara pilsētā nonāca Vana Dzjinvei režīma pārvaldē un Sjuidžou kļuva par Huaihai provinces centru. Pēc provinces likvidēšanas Sjuidžou sākotnēji tika iekļauta Šaņdunas provincē, bet pēc Dzjansu provinces izveidošanas 1953. gadā iekļauta tās sastāvā, kļūstot par Sjuidžou speciālā rajona (徐州专区, Xúzhōu zhuānqū) centru. 1983. gadā tika izveidota Sjuidžou municipalitāte.

Ekonomika

Vēsturiski Sjuidžou apkārtne ir lauksaimniecības reģions. Sakarā ar biežajiem plūdiem un Huanhe gultnes maiņu, kuru rezultātā tika noplicināta aramzeme, audzētas galvenokārt kultūras, kas nebaidās sausuma: kvieši, sorgo, soja un kartupeļi. Vēl izplatītas kultūras ir kokvilna, zemesrieksti, tabaka un sezams. Attīstīta arī kalnrūpniecība — iegūst dzelzs rūdu, akmeņogles, varu.

Galvenās rūpniecības nozares ir mašīnbūve, metalurģija, enerģētika un pārtikas rūpniecība. Celtniecības mašīnu ražotājs XMGC ir lielākais uzņēmums Sjuidžou un 6. lielākais nozares uzņēmums pasaulē.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sjuidžou.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)