Naņtuna
Naņtuna 南通 | |
---|---|
prefektūras līmeņa pilsēta | |
![]() | |
Koordinātas: 31°58′52″N 120°53′38″E / 31.98111°N 120.89389°EKoordinātas: 31°58′52″N 120°53′38″E / 31.98111°N 120.89389°E | |
Valsts |
![]() |
Province | Dzjansu |
Rajoni; pilsētas; apriņķi |
3; 4; 1
|
Platība | |
• prefektūras līmeņa pilsēta | 8 544,1 km2 |
• pilsēta | 1 692 km2 |
Augstums | 2 m |
Iedzīvotāji (2010. gadā) | |
• prefektūras līmeņa pilsēta | 7 282 835 |
• vieta | 47 |
• blīvums | 852,4/km² |
• urbānā teritorija | 1 612 385 |
Laika josla | Ķīnas laiks (UTC-8) |
Mājaslapa |
nantong |
![]() |
Naņtuna (ķīniešu: 南通, piņjiņs: Nántōng) ir prefektūras līmeņa municipalitāte Dzjansu provincē Ķīnas austrumos. Izvietojusies provinces dienvidaustrumos pie Jandzi ietekas Dzeltenajā jūrā. Robežojas dienvidos ar Šanhaju un Sudžou, rietumos — ar Taidžou, bet ziemeļos — ar Jaņčenu.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Līdz pat Tanu dinastijas laikam tagadējās Naņtunas vietā bija neliela pilsētiņa Jandžou pakļautībā. Ap 958. gadu tika nodibināta atsevišķa Tundžou prefektūra, kuru 1368. gadā atkal pakļāva Jandžou. Kad 1724. gadā atkal tika nodibināta atsevišķa prefektūra ar Naņtunas vārdu.[1]
Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vēsturiski Naņtuna izaugsmes pamatā bijusi sāls ieguve, arī rīsu un kokvilnas audzēšana, kā arī tekstilrūpniecība. Mūsdienās attīstīta arī pārtikas rūpniecība, elektromašīnbūve, farmācija, elektronika.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
|