Skūgširkogordena
Skūgširkogordena | |
---|---|
Skogskyrkogården | |
![]() Kapavietas | |
Vispārēja informācija | |
Atvēršana | 1920 |
Atrašanās vieta |
![]() |
Koordinātas | 59°16′32″N 18°5′58″E / 59.27556°N 18.09944°EKoordinātas: 59°16′32″N 18°5′58″E / 59.27556°N 18.09944°E |
Kapu skaits | 100 000 |
Mājaslapa |
www |
Tips | Kultūra |
Kritērijs | ii, iv |
Iekļauts | 1994 (18. sesija) |
Aizsardzības nr. | 558 |
Valsts |
![]() |
Reģions | Eiropa un Ziemeļamerika |
Zviedrijas kultūras piemineklis
| |
Aizsardzības numurs | 21300000004811 |
Skūgširkogordena, Stokholmas Meža kapi (zviedru: Skogskyrkogården — ‘meža kapsēta’) ir kapsēta Stokholmā, Zviedrijā. Tās arhitektūrā vērojama pāreja no ziemeļu klasicisma uz funkcionālismu. Arhitekti: Gunnars Asplunds un Sīgurds Leverencs.
Darbs pie kapsētas tika sākts 1917. gadā. Tā tika atklāta 1920. gadā, tomēr darbs pie tās noslēdzās 1940. gadā. Kapsēta tika uzcelta vietā, kur iepriekš bija veci grants karjeri, kas apauguši ar priedēm.
Te atrodas piecas kapellas, trīs no tām apvienotas krematorijā. Paši kapi sakārtoti blokos priežu mežā. Ir piemiņas birzs, monumentāls kalns. Skūgširkogordenā apglabāta Grēta Garbo, Eivinds Junsons, kapsētas arhitekts Asplunds, Maliks Bendžellols, Ivars Lo-Johansons, Lennarts Skūglunds. Apglabāti arī daudzi pēckara trimdas latvieši.[1]
Ar 100 tūkstošiem kapavietu šī ir lielākā kapsēta valstī,[2] pēc platības — otra lielākā. 1994. gadā tā iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Panorāma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Zviedrija aizliedz bēru ceremoniju tiešraides internetā
- ↑ «Skogskyrkogården — fakta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 25. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 30. jūlijā.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Skūgširkogordena.
- Oficiālā tīmekļa vietne
![]() | Šis ar Zviedriju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|