Skaitīkļi

Skaitīkļi jeb abaks (ivritā: אבק (ābāq) — 'putekļi', 'smiltis') ir sens rēķināšanas palīglīdzeklis vienkāršāko aritmētikas operāciju veikšanai. Skaitļa vērtības attēlošanai tas izmanto kauliņu noteiktu izvietojumu. Veicot aritmētisku operāciju, kauliņi tiek pārvietoti noteiktā kārtībā, iegūstot jaunu kauliņu izvietojumu, pēc kura var noteikt rezultējošo skaitli.

Vēsture

Skaitīkļi radās pirms 2000—5000 gadiem (vieta nav skaidri zināma), kad sāka attīstīties tirdzniecība un bija nepieciešamība atvieglot rēķināšanu. Sākotnēji tas bija dēlis, uz kura tika pārvietoti kauliņi (akmentiņi, gliemežvāki u.c.). Skaitīkļu izmantošana ir saglabājusies līdz mūsdienām, tos vēl joprojām dažviet lieto tirgotāji Āzijā un Āfrikā.

Senākie abaki bija dēlis, uz kura nokaisītās smiltīs tika ievilktas svītras. Šajās svītrās varēja ievietot akmentiņus, gliemežvākus un citus sīkus priekšmetus. Šos priekšmetus varēja pārbīdīt (saskaitot — uz vienu pusi, atņemot — uz otru pusi). Vēlāk abakus izgatavoja, iegrebjot dēlī rievas. Tālāk attīstoties, abaki tika veidoti no koka rāmja ar uz aukliņām ievērtiem kauliņiem.

Skaitīkļus rēķināšanai Rietumeiropā izmantoja līdz 16. gadsimtam, kad ieviesās decimālā skaitīšanas sistēma ar daļskaitļiem un popularitāti ieguva algorisma metodes.

15.—16. gadsimtā Krievijā radās skaitīkļi, kuros tika izmantota decimālā skaitīšanas sistēma ar desmit kauliņiem katrā rindā. Ar tiem varēja rēķināt arī daļskaitļus. Skaitīkļus plaši izmantoja Krievijā un PSRS (tirdzniecībā, grāmatvedībā), līdz tos izspieda kalkulatori un kases aparāti.

Šis ar matemātiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Abaks