Skarjota iebrukums Rīgas arhibīskapijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Hronikā aprakstītā kauja notika Sēlijā uz dienvidiem no Aizkraukles un Kokneses.

Skarjota iebrukums Rīgas arhibīskapijā notika Livonijas ordeņa mestra Vilekīna valdīšanas sākumā (1282-1285), kad pēc Lietuvas dižkunigaiša Traidena nāves lietuviešu kunigaitis Skarjots nolēma doties sirojumā pāri Daugavai uz Rīgas arhibīskapijas teritoriju. Kad lietuvieši uzzināja, ka Aizkraukles komturs kopā ar Kokneses pilskungu pulcē karaspēku, viņi ar kara laupījumu nolēma atkāpties pāri aizsalušajai Daugavai uz Sēliju, kur kādā mežainā vietā izveidoja nocietinātu apmetni.

Livonijas karaspēks uzbruka apmetnei un kaujā nogalināja 60 lietuviešu karavīrus, ieskaitot viņu vadoni Skarjotu.

Atskaņu hronikas vēstījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ordeņa mestra Vilekīna laikā lietuviešu karaspēks Skarjota (hronikā - Schoriât) vadībā devās sirojumā uz Rīgas arhibīskapa vasaļu zemēm. Aizkraukles komturs kopā ar Kokneses pilskungu lika pulcēt zemes ļaužu (letgaļu) karaspēku. Lietuvieši ar lielu kara laupījumu pārbrauca pāri aizsalušajai Daugavai, bet Aizkraukles un Kokneses pilīs sapulcējās krustnešu karapulki, kas devās tos vajāt. Lietuvieši kādā mežā nocirta kokus un aiz aizžogiem ierīkoja apmetni. Krustneši nokāpa no zirgiem un uzbruka nocietinājumiem, nogalinādami 60 lietuviešus, ieskaitot viņu vadoni Skarjotu. Pamezdami kara laupījumu, viņi bēga uz Lietuvu. Kaujā krita divi ordeņa brāļi un nezināms skaits letgaļu karavīru.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Atskaņu hronika (09801. - 09898.)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 11. jūnijā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]