Hellēnisms

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Laokons, 25. gadā p.m.e., Vatikāna muzejs

Hellēnisms ir antīkās vēstures periods no aptuveni 336. gada p.m.ē., Aleksandra Lielā valdīšanas sākuma, līdz aptuveni 30. gadam p.m.ē., kad Romas impērija pilnībā pakļāva grieķus. Pēc cita uzskata tas ilga līdz 529. gadam m.ē., kad Justiniāns I slēdza hellēnistu filozofu skolas un akadēmijas.[1] Hellēnisma kultūra uzplauka ap 280. gadu p.m.ē., kad īpaši attīstīta bija matemātika, filozofija, māksla, it īpaši Ēģiptes pilsētā Aleksandrijā.

Terminu "hellēnisms" 19. gs. vidū ieviesa vācu vēsturnieks Johans Gustavs Droizens. Tas radies no grieķu valodas vārda hellenes ("grieķi"). Hellēnisma perioda laikā Aleksandra Lielā karagājienu rezultātā notika izteikta grieķu kultūras izplatīšanās un nostiprināšanās ārpus Grieķijas. Par nozīmīgākajiem kultūras centriem kļuva pilsētas ārpus tagadējās Grieķijas - Pergama, Roda, Antiohija, Aleksandrija.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. [1] Par Justiniānu I un hellēnismu (angliski)