Andreja Upīša Skrīveru vidusskola

Andreja Upīša Skrīveru vidusskola
2000. gadā
Atrašanās vieta
Stacijas laukums 1, Skrīveri, Latvija
Informācija
Skolas tips	vidusskola
Dibināta	1954 (1866)
Mājaslapa	auv.lv/

Andreja Upīša Skrīveru vidusskola ir Aizkraukles novada vidējās izglītības mācību iestāde, kas atrodas Stacijas laukumā 1 Skrīveros. Mācības notiek no 1. līdz 12. klasei.

Izglītības programmas (2024)

• Pamatizglītības programma (21011111), skolēnu skaits — 317
• Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem (21015811), skolēnu skaits — 6
• Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (21015611), skolēnu skaits — 33
• Vispārējās vidējās izglītības programma (31016011), skolēnu skaits — 73

Vēsture

Zināms, ka senākā Skrīveru skola atradās “Klaucēnu” mājās, pēc 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanas Skrīveru skolotāja pienākumus pildīja atvaļinātais mežkungs Dreimanis, no 1868. gada kurpnieks Grāvītis “Silmicēs” pie Jumpravas robežas, vēlāk zirga pasta ēkā. 1878. gadā blakus zirga pasta ēkai uzcēla īpašu skolas ēku, kurā darbojās divklasīgā pagastskola. 1882. gadā skolas ēka nodega, mācības turpināja privātmājā pie dzelzceļa stacijas, kurā 1884. gadā par skolotāju sāka strādāt rakstnieks Jānis Purapuķe. 1894. gadā nodegušās skolas vietā uzcēla jaunu divstāvu sarkano ķieģeļu skolas ēku. Pie Jāņa Purapuķes mācījās Andrejs Upīts un viņa brālis Mārtiņš Upītis, pulkvedis Jorģis Zemitāns un viņa brālis, inženieris Zariņš, skolotājs Liepiņš un Grāvītis, tirdzniecības skolas vadītājs Ozoliņš, komponists, vijolnieks, diriģents Jānis Reinholds u.c.

Andrejs Upītis biogrāfiskajā darbā “Rīta cēliens” rakstīja:

“No skolotājiem man bij nāvīgas bailes, it sevišķi no pirmā skolotāja, rakstnieka Jāņa Purapuķes. Kādu retu reizi viņam uznāca laimīga stunda. Tad viņš mums daudz stāstīja un skaidroja, mēs sapratām visu un līdz pēdējam vienā sajūsmā. Bet pa lielākai daļai viņš tikai aizvilka ar pirkstu līdz tai un tai vietai, sēdās katedrī un rakstīja savus stāstus. Bet visbiežāk šmaugs līneāls blākšēja pa skolēna pirkstiem. Arī formāla izpēršana pēc visiem likumiem gan vienatnē, gan visas klases klātbūtnē un veselām rindām tika izrīkota visai bieži. Purapuķes audzināšanas metodei vēl raksturīga tā saucamā “palka” – koka puļķis ar klātpielikto burtnīciņu, kura tika iespiesta katram, kas iedrošinājās vārdu runāt latviski.” “Bērziņa lasāmo grāmatu es jau kārtu kārtām biju izņēmis cauri, pirms kā klasē mācās lasīt. Bībeles gabalus trešajā ziemā veseliem gabaliem varēju no galvas uzrakstīt ar visām pieturas zīmēm. Vēsture arī būtu bijusi viens no interesantākajiem priekšmetiem - diemžēl, tas bij krieviskais Roždestvenskis, un ar valodu gāja grūti. Tikpat grūta un nepievilcīga bij Stērstes latviešu gramatika, ap kuras bezgalīgajām locījumu tabelēm svīdām caurām naktīm. Mūsu domu rakstu temati gan arvien bij tādi, ka mazāk apdāvinātam un mazāk lasījušam gadu divpadsmit vecam zēnam absolūti nebija iespējams tikt ar viņiem galā – piemēram, “Mana dzimtene vasarā un ziemā “, “Mātes mīlestība”, “Meža noslēpumi” utml. Skolai Purapuķe bij iegādājies paprāvu bibliotēku. Tā nu bij mans atspaids grāmatu badā. Atminos, ka viņš man, trešziemniekam, uzdeva izlasīt Bena psicholoģiju krievu valodā. Ar Roždestvenska vēsturi, Pucikoviča ģeogrāfiju un Vereščagina rēķinu grāmatu es jau puslīdz tiku galā.”

No 1905. līdz 1909. gadam skolu vadīja skolotājs Straujs, pēc tam skolotājs Šērmanis. Pirmā pasaules kara laikā no 1915. gada skola atradās piefrontes zonā, mācības nenotika, ēku sagrāva 1917. gadā. 1919. gada rudenī “Vecvagaru” mājās Vīksnes jaunkundze sāka strādāt ar 30 skolēniem, 1920./1921. gadā Skrīveru pagastā I pakāpes pagaidu skolā mācījās 69 skolēni.

Pēc Otrā pasaules kara 1954. gadā nodibināja Andreja Upīša vidusskolu, tolaik skolā mācījās 430 skolēnu, pirmais vidusskolas direktors bija Gunārs Jansons.