Jorģis Zemitāns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jorģis Zemitāns
Jorģis Zemitāns
Personīgā informācija
Dzimis 1873. gada 23. februārī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Skrīveru pagasts, Krievijas impērija
Miris 1928. gada 16. janvārī (54 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe Pulkvedis
Dienesta laiks 1914-1918, 1919-1922
Valsts Valsts karogs: KrievijaKrievijas impērija
Karogs: Latvija Latvija
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš
Latvijas brīvības cīņas

Jorģis Zemitāns (dzimis 1873. gada 23. februārī Skrīveru pagastā, miris 1928. gada 16. janvārī Rīgā) bija latviešu pulkvedis, III šķiras Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Igaunijas Brīvības krusta ordeņa I šķiras II pakāpes kavalieris, Brīvības cīņu laikā — Ziemeļlatvijas brigādes komandieris.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1892. gadā absolvējis Mītavas reālskolu eksternā ar savvaļnieka eksāmeniem. 1897. gadā absolvējis Viļņas karaskolu un uzsāka dienestu kā jaunākais virsnieks Krievijas impērijas 116. Malojaroslavecas kājnieku pulkā, Rīgā. 1914. gada aprīlī kļuva par kapteini.

1. Pasaules kara laikā kapteinis Zemitāns karoja 20. korpusa sastāvā Austrumprūsijā. Par nopelniem saņēmis Sv. Vladimira ordeņa IV šķiru ar šķēpiem. 1915. gada sākumā 20. korpuss Augustovas mežos tika aplenkts un sakauts. Zemitāns nonāca vācu gūstā, no kura atgriezās tikai pēc Kompjeņas pamiera parakstīšanas 1918. gada decembrī.

Uzreiz pēc atgriešanās Rīgā Zemitāns iesaistījās aizsardzības ministra Jāņa Zālīša organizētajās pirmajās Latvijas militārajās vienībās, t.s. Rīgas apsardzības rotās, kļūstot par 2. Rīgas apsardzības rotas komandieri.

Piemineklis Jorģim Zemitānam Rīgā, Zemitāna laukumā

1919. gada 7. janvārī Zemitānu Pagaidu valdība nosūtīja uz Igauniju kā Latvijas militāro priekšstāvi. Ar Igaunijas armijas 2. divīzijas štāba priekšnieka pulkveža Voldemāra Ozola atbalstu uzsāka organizēt Latvijas armijas Ziemeļlatvijas brigādi, par kuras komandieri iecēla kapteini Zemitānu. Zemitāna pienākumos ietilpa jaunu karaspēka vienību formēšanas uzraudzība un kontrole pār komandantūrām, kas bija izvietotas no lieliniekiem atbrīvotajā Vidzemes daļā. 1919. gada 28. februārī Zemitānu paaugstināja par pulkvežleitnantu, 13. martā — par pulkvedi. Zemitāns bija pirmais latviešu karaspēka vienību komandieris, kurš strikti nosodīja Baltijas landesvēra 1919. gada 16. aprīlī īstenoto puču, atzīstot pakļautību tikai Ulmaņa valdībai.

1919. gada 15. jūlijā jaunās Latvijas armijas virspavēlnieks ģenerālis Sīmansons iecēla Zemitānu par Vidzemes divīzijas Dienvidu frontes komandieri un Rīgas apsardzības priekšnieku. Sakarā ar neveiksmīgo armijas vadīšanu[1] Bermontiādes sākumā, šajā amatā viņu nomainīja Mārtiņš Peniķis.

Pēc atstādināšanas Zemitāns pāris gadu pildīja tā sauktos goda amatus: vadīja karavīru pensiju likuma izstrādi, piedalījās armijas reglamentu izstrādāšanas komisijas darbā. 1922. gada aprīlī Zemitānu no armijas atvaļināja piemērota amata trūkuma dēļ.

Miris 1928. gada 16. janvārī Rīgas Kara slimnīcā no audzēja smadzenēs.

Viņa vārdā nosaukta Skrīveru pamatskola, ielas Rīgā, Liepājā, Skrīveros un Strenčos, laukums Rīgā, Teikā, Zemitānu dzelzceļa stacija, kā arī Zemitāna tilts (pārvads pār dzelzceļu).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ar Latvijas armijas virspavēlnieka D. Sīmonsona 1919. gada 12. oktobra pavēli par "pienākumu nepareizu izpildīšanu" pulkvedis J. Zemitāns tika atcelts no Vidzemes divīzijas un Rīgas rajonā izvietoto spēku komandēšanas un ieskaitīts virsnieku rezervē pie armijas inspekcijas daļas. - LCVVA, 3601. f., 1. apr., 4. 1., 100. lp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]