Skujkoku ligzdu koksngrauzis
| Skujkoku ligzdu koksngrauzis | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Apakšklase | Spārneņi (Pterygota) |
| Kārta | Vaboles (Coleoptera) |
| Apakškārta | Visēdājas vaboles (Polyphaga) |
| Virsdzimta | Chrysomeloidea |
| Dzimta | Koksngraužu dzimta (Cerambycidae) |
| Apakšdzimta | Lepturinae |
| Ģints | Skujkoku ligzdu koksngrauži (Rhagium) |
| Apakšģints | Rhagium (Rhagium) |
| Suga | Skujkoku ligzdu koksngrauzis (Rhagium inquisitor) |
 Skujkoku ligzdu koksngrauzis Vikikrātuvē | |
Skujkoku ligzdu koksngrauzis (latīņu: Rhagium inquisitor (Linnaeus, 1758)) ir koksngraužu dzimtas vaboļu suga no Lepturinae apakšdzimtas. Ļoti bieži sastopama skujkoku mežos[1]. Oligotipiskā suga, kurā ir piecas ģeogrāfiski atdalītas pasugas un viena variācija tipiskajā pasugā[2]. Kāpuri parasti attīstās nogāztos skujkokos, reizēm arī lapu kokos[3][4]; attīstās zem koku mizas[5]. Pilns īpatņu attīstības cikls ilgst divus gadus[2]. Vienlaicīgi ar šo koksngraužu kāpuriem vienā kokā var attīstīties arī citu koksngraužu sugu kāpuri, piemēram: Acanthocinus carinulatus, Tetropium gracilicorne un daži citi[6].
Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šī suga sastopama visā Holarktikas reģionā, tas nozīmē, visā Eirāzijas teritorijā no Atlantijas okeāna līdz Klusā okeāna krastiem un Ziemeļāfrikā; izplatīta arī Ziemeļamerikā[6]. Arī Latvijā šī suga ir bieži sastopama[7].
- Allorhagium inquisitor (Linnaeus) Kolbe, 1884
- Cerambyx exilis Gmelin, 1790
- Cerambyx indagator (Fabricius) Gmelin, 1790
- Cerambyx inquisitor Linnaeus, 1758
- Cerambyx nubecula Bergsträsser, 1778
- Harpium inquisitor (Linnaeus) Reitter, 1912
- Leptura inquisitor (Linnaeus) Latreille, 1804
- Rhagium indagator Fabricius, 1787
- Rhagium investigator Mulsant, 1839
- Rhagium minutum Fabricius, 1787
Mainība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pazīstamas piecas pasugas un viena varietāte[2]:
- Rhagium inquisitor cedri Raymond & Reid, 1953
- Rhagium inquisitor fortipes Reitter, 1898
- Rhagium inquisitor inquisitor (Linnaeus, 1758)
- Rhagium inquisitor inquisitor var. sudeticum Plavilstshikov, 1916
- Rhagium inquisitor rugipenne Reitter, 1898
- Rhagium inquisitor stshukini Semenov, 1897
Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Костин И. А. Жуки-дендрофаги Казахстана (Короеды, дровосеки, златки). — Алма-Ата: «Наука», 1973. — С. 31—32. — 287 с. — 1400 экз.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Informācija par sugu BioLib saitā
- ↑ Данилевский М.Л. и Мирошников А.И. Жуки-дровосеки Кавказа (Coleoptera: Cerambycidae). Определитель. — Краснодар: 1985. — С. 125. — 419 с.
- ↑ S. Bily & O. Mehl Fauna Entomologica Scandinavica. Longhorn Beetles (coleoptera, Cerambycidae) of Fennoscandia and Denmark. — New York: Scandinavian Science Press Lid., 1989. — Т. XXII. — ISBN 90-04-08697-8
- ↑ Informācija par sugu cerambyx.uochb.cz saitā
- ↑ 6,0 6,1 Черепанов А. И. Усачи Северной Азии (Prioninae, Disteniinae, Lepturinae, Aseminae). — Новосибирск: «Наука», 1979. — С. 77—80. — 700 с. — 1100 экз.
- ↑ Dmitrijs Teļnovs Compendium of Latvian Coleoptera. Check-List of Latvian Beetles (Insecta: Coleoptera) : entomoloģijas saraksts. — Latvija, Rīga: Latvijas Entomoloģijas biedrība, 2004. — Sēj. I. — № 2. — ISBN 9984-9768-0-7
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |