Smalkais papagailis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Smalkais papagailis
Eclectus roratus (Müller, 1776)
Tēviņš (zaļš) un mātīte (sarkana) Singapūras zoodārzā.
Tēviņš (zaļš) un mātīte (sarkana) Singapūras zoodārzā.
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaPapagaiļveidīgie (Psittaciformes)
DzimtaVecās pasaules papagaiļu dzimta (Psittaculidae)
ApakšdzimtaPsittaculinae
ĢintsEclectus
SugaSmalkais papagailis (Eclectus roratus)
Smalkais papagailis Vikikrātuvē

Smalkais papagailis (Eclectus roratus) ir papagaiļu suga, kas mīt lietus mežos Klusā okeāna rietumu salās, galvenokārt Jaungvinejā. Smalkā papagaiļa tēviņa un mātītes apspalvojums tik ļoti atšķiras, ka sākotnēji tos uzskatīja par dažādu sugu pārstāvjiem.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Abu dzimumu putni ir lieli un smagnēji, ar platu, stūrainu asti un masīvu knābi. Garums 35 cm, spārnu plētums līdz 70 cm. Apspalvojums laistās dažādās krāsās. Tēviņam tas ir mirdzoši zaļš, viņam ir sarkani sāni un spārnu apakšpuse, dzeltens knābis. Mātīte ir nedaudz mazāka un vēl krāsaināka. Galva, rīkle un spārni viņai ir spilgti sarkani un izteikti kontrastē ar spilgti zilajām krūtīm un purpursarkano spārnu apakšpusi, bet knābis — pilnīgi melns.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sastopams Jaungvinejā, Zālamana salās un apkārtējās salās, ziemeļaustrumu Austrālijā un Moluku salās.

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Smalkie papagaiļi ir samērā skaļi, apvienojas baros, kuros var būt pat 80 putnu. Tas nav izturīgs lidotājs, toties labi kāpelē. Kāpelējot piepalīdz sev ar knābi.

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pieaudzis tēviņš.

Tāpat kā vairums papagaiļu sugu, arī smalkais papagailis ir augēdājs. Saulei uzlecot, pāri vai mazas grupiņas pamet nakšņošanas vietas un meklē barību koku lapotnē.

Tā barība ir pumpuri, ziedi, sēklas, augļi un nektārs. Nebrīvē šī suga ēd arī dārzeņus un zaļumus — salātus, kāpostus, pieneņu lapas. Pāris, kas nebrīvē audzina mazuļus, dienā apēd pusi kāpostgalvas.

Smalkie papagaiļi ļoti bieži dodas baroties tālu no savām atpūtas vietām. Kokā, kurā ir daudz augļu, nolaižas neskaitāmi daudz papagaiļu.

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ligzdošanas periods nav saistīts ar noteiktu gadalaiku. Labvēlīgos laika apstākļos putni pārojas, kolīdz izaudzināti putnēni.

Ligzda atrodas koka dobumā, pārsvarā džungļu nomalē vai pļavā. Kad atrasts atbilstošs dobums, mātīte sasmalcina koksnes gabaliņus, lai izklātu dobumu un sagatavotu mīkstu pamatni. Tā izdēj divas olas, ko perē viena pati. Tēviņš regulāri atgriežas ligzdā un atnes mātītei barību.

Putnēni izšķiļas pēc 26 dienām, bet lidot iemācās apmēram 12 nedēļu vecumā. Kamēr nav kļuvuši pilnīgi patstāvīgi, putnēni visu laiku ir kopā ar vecākiem, ēd un guļ viņu uzraudzībā.

Aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Smalkā papagaiļa skaits samazinās medību un džungļu izciršanas dēļ. Taču suga nav apdraudēta un vairumā izplatītās teritorijas nav aizsargājams. Dažās salās tiek audzēts kā mājputns.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]