Dārza salāti

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dārza salāti
Lactuca sativa
Lactuca sativa var. longifolia
Lactuca sativa var. longifolia
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaAsteru rinda (Asterales)
DzimtaKurvjziežu dzimta (Asteraceae)
ĢintsSalāti (Lactuca)
SugaDārza salāti (L. sativa)
Dārza salāti Vikikrātuvē

Dārza salāti (Lactuca sativa) ir viengadīgs kurvjziežu dzimtas lapu dārzenis. Kā kultūraugs tas tiek kultivēts visā pasaulē, bet savvaļā aug Rietumeiropā, Dienvideiropā, Ziemeļāfrikā, Kaukāzā un Centrālāzijā. Cilvēki uzturā lieto tā lapas — tās ēd gan svaigas, gan apstrādātās, gan sagatavotus salātos. Lapas ir dzeltenīgi zaļas, bet atsevišķām salātu šķirnēm krāsa var būt sarkana, violeta un citi toņi. No viena hektāra liela lauka vidēji var ievākt no 300 līdz 500 centneriem salātu. Dārza salātu sastāvā ir salīdzinoši daudz C un B vitamīnu, kā arī karotīna.

Audzēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salāti ir izturīgs augs, un tos parasti audzē sezonāli, lai gan tiem ir nepieciešama samērā zema temperatūra, lai nesāktu agri ziedēt. Salāti ir vieni no pirmajiem kultūraugiem, kurus sēj pavasarī. Atkarībā no šķirnes, salātus sēj, kad gaisa temperatūra ir no 5 °C līdz 25 °C. Ik pēc 10—14 dienām var atkārtoti sēt salātus, nodrošinot ražas nepārtrauktību. Siltajos vasaras mēnešos tos nesēj, savukārt uz vasaras beigām atkal var sēt, iegūstot ražu nu jau vēsajās, salātiem piemērotajās rudens dienās.

Salātus pavasaros un rudeņos sēj vietās, kur tie var saņemt Saules gaismu, savukārt vasaras mēnešos salātus labāk sēt daļējā noēnojumā, kas nodrošinātu pret pārlieku un salātiem nevajadzīgu karstumu.

Šķirnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viena no iecienītākajām salātu šķirnēm ir Batāvijas salāti. Iecienīti ir arī kraukšķīgie jeb ledus (ice berg) galviņsalāti. Vēl lielā cieņā ir romiešu salāti, frillices salāti, Lollo Rosa šķirnes salāti, ozollapu salāti, mīkstie jeb sviestainie galviņsalāti un Salanova tipa salāti.[1]

Raža[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

10 lielākās salātu audzētājvalstis 2019. gadā[2]
Valsts Novāktā raža
(tonnas)
Procenti no
pasaules ražas
Karogs: Ķīna Ķīna 16 310 175 56,0%
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV 3 688 520 12,7%
Karogs: Indija Indija 1 262 702 4,3%
Karogs: Spānija Spānija 1 009 810 3,5%
Karogs: Itālija Itālija 758 980 2,6%
Karogs: Japāna Japāna 582 416 2,0%
Karogs: Irāna Irāna 547 590 1,9%
Karogs: Beļģija Beļģija 527 250 1,8%
Karogs: Meksika Meksika 515 647 1,8%
Karogs: Turcija Turcija 499 766 1,7%
Karogs: Pasaule Pasaule 29 134 653 100%

Vislielākā salātu raža tiek iegūta Ķīnā. 2019. gadā Ķīnā tika novākti 16,3 miljoni tonnas salātu.[2] Nākamās lielākās salātu audzētājvalstis ir Amerikas Savienotās Valstis (3,89 miljoni tonnas), Indija (1,26 miljoni tonnas) un Spānija (1,01 miljons tonnas).[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ilona Klovāne. «Iecienītāko salātu TOP 8. Iesaka salātu lielražotāji no Iecavas». Latvijas Avīze, 2017. gada 11. jūlijs.
  2. 2,0 2,1 2,2 «FAOSTAT» (angļu). Skatīts: 2021. gada 11. jūnijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]