Dārza salāti
| Dārza salāti Lactuca sativa | |
|---|---|
 Lactuca sativa var. longifolia | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Asteru rinda (Asterales) |
| Dzimta | Kurvjziežu dzimta (Asteraceae) |
| Ģints | Salāti (Lactuca) |
| Suga | Dārza salāti (L. sativa) |
 Dārza salāti Vikikrātuvē | |
Dārza salāti (Lactuca sativa) ir viengadīgs kurvjziežu dzimtas lapu dārzenis. Kā kultūraugs tas tiek kultivēts visā pasaulē, bet savvaļā aug Rietumeiropā, Dienvideiropā, Ziemeļāfrikā, Kaukāzā un Centrālāzijā. Cilvēki uzturā lieto tā lapas — tās ēd gan svaigas, gan apstrādātas, gan sagatavotas salātos. Lapas ir dzeltenīgi zaļas, bet atsevišķām salātu šķirnēm krāsa var būt sarkana, violeta vai citi toņi. No viena hektāra liela lauka vidēji var ievākt no 300 līdz 500 centneriem salātu. Dārza salātu sastāvā ir salīdzinoši daudz C un B vitamīnu, kā arī karotīna.
Audzēšana
[labot | labot pirmkodu]Salāti ir izturīgs augs, un tos parasti audzē sezonāli, lai gan tiem ir nepieciešama samērā zema temperatūra, lai nesāktu agri ziedēt. Salāti ir vieni no pirmajiem kultūraugiem, kurus sēj pavasarī. Atkarībā no šķirnes, salātus sēj, kad gaisa temperatūra ir no 5 °C līdz 25 °C. Ik pēc 10—14 dienām salātus var sēt atkārtoti, nodrošinot ražas nepārtrauktību. Siltajos vasaras mēnešos tos nesēj, savukārt uz vasaras beigām atkal var sēt, iegūstot ražu nu jau vēsajās, salātiem piemērotajās rudens dienās.
Salātus pavasaros un rudeņos sēj vietās, kur tie var saņemt saules gaismu, savukārt vasaras mēnešos salātus labāk sēt daļējā noēnojumā, kas nodrošinātu pret pārlieku un salātiem nevajadzīgu karstumu.
Šķirnes
[labot | labot pirmkodu]Viena no iecienītākajām salātu šķirnēm ir Batāvijas salāti. Iecienīti ir arī kraukšķīgie jeb ledus (ice berg) galviņsalāti. Vēl lielā cieņā ir romiešu salāti, frillices salāti, Lollo Rosa šķirnes salāti, ozollapu salāti, mīkstie jeb sviestainie galviņsalāti un Salanova tipa salāti.[1]
Batāvijas salāti
Ledus galviņsalātu lauks
Romiešu salāti
Mīkstie jeb sviestainie galviņsalāti
.jpg)
.jpg)
Raža
[labot | labot pirmkodu]| 10 lielākās salātu audzētājvalstis 2019. gadā[2] | ||||
|---|---|---|---|---|
| Valsts | Novāktā raža (tonnas) |
Procenti no pasaules ražas | ||
 Ķīna | 16 310 175 | 56,0% | ||
 ASV | 3 688 520 | 12,7% | ||
 Indija | 1 262 702 | 4,3% | ||
 Spānija | 1 009 810 | 3,5% | ||
 Itālija | 758 980 | 2,6% | ||
 Japāna | 582 416 | 2,0% | ||
 Irāna | 547 590 | 1,9% | ||
 Beļģija | 527 250 | 1,8% | ||
 Meksika | 515 647 | 1,8% | ||
 Turcija | 499 766 | 1,7% | ||
 Pasaule | 29 134 653 | 100% | ||
Vislielākā salātu raža tiek iegūta Ķīnā. 2019. gadā Ķīnā tika novākti 16,3 miljoni tonnu salātu.[2] Nākamās lielākās salātu audzētājvalstis ir Amerikas Savienotās Valstis (3,89 miljoni tonnu), Indija (1,26 miljoni tonnu) un Spānija (1,01 miljons tonnu).[2]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Ilona Klovāne. «Iecienītāko salātu TOP 8. Iesaka salātu lielražotāji no Iecavas». Latvijas Avīze, 2017. gada 11. jūlijs.
- 1 2 3 «FAOSTAT» (angļu). Skatīts: 2021. gada 11. jūnijā.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dārza salāti.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|