Sovrala
| Sovrala | |
|---|---|
| Base Sobral | |
  Sovrala |
|
| Valsts piederība |  Argentīna
|
| Koordinātas: | 81°4′5″S 40°36′1″W / 81.06806°S 40.60028°WKoordinātas: 81°4′5″S 40°36′1″W / 81.06806°S 40.60028°W |
| Novietojums | Filhnera šelfa ledājs |
| Stacijas tips | vissezonas |
| Atvērta | 1965. g. |
| Slēgta | 1968. g. |
| Personāls vasarā | 7 |
| Personāls ziemā | 7 |
| Augstums v.j.l. | 1000 m |
| Maksimālā t° | -17 °C |
| Minimālā t° | -67,1 °C |
Sovrala (spāņu: Base de Avanzada Científica de Ejército Alférez de Navío Sobral) bija vissezonas Argentīnas polārstacija Antarktīdā. Stacija bija izvietota Filhnera šelfa ledāja dienviddaļā 1000 m vjl 420 km no pie ledāja frontes izvietotās Heneralas Belgrano un 780 km no Dienvidpola. Staciju atklāja 1965. gada 2. aprīlī un nosauca par godu 1903. gada Oto Nordenšelda ekspedīcijas dalībniekam mičmanim Hosē Marijam Sovralam (José María Sobral) — pirmajam zināmajam argentīnietim, kas pārziemojis Antarktīdā.[1]
Stacija bija paredzēta 7 cilvēkiem. Stacijas darbības laikā zemākā reģistrētā temperatūra bija -67,1 °C, augstākā — -17 °C. Pētniecības programma iekļāva novērojumus meteoroloģijā, ģeomagnētismā, kā arī ziemeļblāzmu novērojumus. Viens no stacijas mērķiem bija nodrošināt Argentīnas Dienvidpola ekspedīciju 1965. gadā (Operación 90).
Stacija slēgta 1968. gada 28. oktobrī un klāta ar biezu sniega kārtu. 1983. gada novembrī staciju apmeklēja motokamanu ekspedīcija no Belgrano II ar mērķi to izmantot kā bāzi netālo kalnu grēdu topogrāfiskajai izpētei. 1997. gadā staciju atrast neizdevās.
Kopš 2000. gada oktobra Sovralas stacijas vietā tiek ierīkota ikgadēja apmetne, kurā no septembra līdz decembrim Belgrano II personāls veic ozona slāņa mērījumu.