Oto Nordenšelds
| ||||||||||
Nils Oto Gustafs Nordenšelds (zviedru: Nils Otto Gustaf Nordenskjöld; dzimis 1869. gada 6. decembrī Šēgelē, miris 1928. gada 2. jūnijā Gēteborgā) bija zviedru ģeologs un polārpētnieks, Gēteborgas tirdzniecības augstskolas profesors un rektors, pirmās Zviedrijas antarktiskās ekspedīcijas (1901—1903) vadītājs.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis Šēgelē, Smolandē zviedru un somu muižnieku ģimenē. Oto onkulis bija pazīstamais Arktikas pētnieks Ādolfs Nordenšelds, bet brālēns — Mesaverdes pētnieks Gustavs Nordenšelds.
Studējis Upsālas Universitātē, 1894. gadā ieguvis doktora grādu ģeoloģijā.[1] Vēlāk darbojies par šīs universitātes lektoru un bijis ģeoloģijas departamenta asociētais profesors.[2] Vadījis mineroloģiskas ekspedīcijas uz Patagoniju 1890. gados un uz Aļasku un Klondaiku 1898. gadā.
No 1901. līdz 1904. gadam Nordenšelds vadīja pirmo Zviedrijas antarktisko ekspedīciju ar kuģi Antarctic. Ekspedīcijas gaitā tika apsekotas Antarktīdas pussalas ziemeļu un austrumu piekrastes, tajā skaitā ekspedīcija pirmā caurkuģoja Antarktikas šaurumu, kas nosaukts par godu ekspedīcijas kuģim, kā arī atklāja Prinča Gustava šaurumu un vairākas salas un līčus. Nordenšelds ar ziemotāju partiju divas polārās ziemas pārziemoja Snouhilas salā ierīkotajā bāzē — pirmo ziemu plānoti, bet otro — apstākļu spiesti, jo ekspedīcijas kuģis smago ledus apstākļu dēļ nespēja ekspedīciju evakuēt un galu galā tika iesprostots ledū un nogrima. Kuģa apkalpe sadalīti pārziemoja Hopa līcī un Polē salā, bet 1903. gadā ekspedīciju veiksmīgi evakuēja argentīniešu korvete Uruguay. Neskatoties uz sarežģījumiem, ekspedīcija tiek uzskatīta par veiksmīgu, jo tika izdarīti vairāki nozīmīgi atklājumi, kā arī savākta iespaidīga minerālu un jūras dzīvnieku kolekcija. Pēc ekspedīcijas Nordenšelds kļuva slavens dzimtenē, bet arī bija iedzīvojies ievērojamos parādos.
1905. gadā Nordenšelds kļuva par Gēteborgas Universitātes ģeogrāfijas un etnogrāfijas profesoru.[3] Vēlākos gados viņš veicis vairākas ekspedīcijas: 1909. gadā pētījis Grenlandi, 1920. gadu sākumā — Čīli un Peru. Gājis bojā satiksmes negadījumā 58 gadu vecumā Gēteborgā, kur arī apglabāts.
Pagodinājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Oto Nordenšelda vārdā nosaukti:
- Nordenšelda ezers Čīlē
- Nordenšelda krasts Antarktīdas pussalas austrumos
- Nordenšelda ledus mēle un Nordenšelda ieplaka Rosa jūrā
- Nordenšelda glečers un Nordenšelda smaile Dienviddžordžijas salā
- Nordenšelda Zeme un Nordenšeldtopens Svalbārā
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Projekt Runeberg
- ↑ South-pole.com Otto Nordenskjöld 1869-1928
- ↑ "Major Events in the history of the department" Arhivēts 2007. gada 12. martā, Wayback Machine vietnē. Department of Human and Economic Geography, Gothenburg University, retrieved April 28, 2006
|