Solandera salas
| Solandera salas | |
|---|---|
| Kermadec Islands | |
  Solandera salas | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Indijas okeāns |
| Koordinātas | 46°36′0″S 166°54′0″E / 46.60000°S 166.90000°EKoordinātas: 46°36′0″S 166°54′0″E / 46.60000°S 166.90000°E |
| Salu skaits | 3 |
| Galvenās salas | Solandera sala |
| Platība | 0,7 km² |
| Augstākais kalns | 330 m |
| Administrācija | |
 Jaunzēlande | |
Solandera salas (angļu: Solander Islands) vai Hautere (maoru: Hautere — ‘lidojošais vējš’) ir Jaunzēlandei piederoša neapdzīvotu vulkānisku salu grupa Klusā okeāna dienvidrietumos, administratīvi daļa no Sautlendas distrikta, bet tiek pieskaitītas Jaunzēlandes Ārējām salām. Izvietojušās 38 km dienvidos no Jaunzēlandes Dienvidsalas un 64 km ziemeļrietumos no Stjuarta salas. Salu grupa sastāv no 0,65 km² lielās Solandera salas un vairākām mazām saliņām un klintīm. Solandera salas ir stingri aizsargāta daļa no Fjordlendas nacionālā parka.[1]
Salas 1770. gada 11. martā atklāja britu jūrasbraucēja Džeimsa Kuka ekspedīcija un nosauca par godu vienam no ekspedīcijas dalībniekiem, zviedru dabaszinātniekam Danielam Solanderam (Daniel Solander).