Solandera salas

Solandera salas
	Kermadec Islands
	Solandera salas
Ģeogrāfija
Izvietojums	Indijas okeāns
Koordinātas	46°36′0″S 166°54′0″E / 46.60000°S 166.90000°EKoordinātas: 46°36′0″S 166°54′0″E / 46.60000°S 166.90000°E
Salu skaits	3
Galvenās salas	Solandera sala
Platība	0,7 km²
Augstākais kalns	330 m
Administrācija
	Jaunzēlande
	Solandera salas Vikikrātuvē

Solandera salas (angļu: Solander Islands) vai Hautere (maoru: Hautere — ‘lidojošais vējš’) ir Jaunzēlandei piederoša neapdzīvotu vulkānisku salu grupa Klusā okeāna dienvidrietumos, administratīvi daļa no Sautlendas distrikta, bet tiek pieskaitītas Jaunzēlandes Ārējām salām. Izvietojušās 38 km dienvidos no Jaunzēlandes Dienvidsalas un 64 km ziemeļrietumos no Stjuarta salas. Salu grupa sastāv no 0,65 km² lielās Solandera salas un vairākām mazām saliņām un klintīm. Solandera salas ir stingri aizsargāta daļa no Fjordlendas nacionālā parka.^[1]

Salas 1770. gada 11. martā atklāja britu jūrasbraucēja Džeimsa Kuka ekspedīcija un nosauca par godu vienam no ekspedīcijas dalībniekiem, zviedru dabaszinātniekam Danielam Solanderam (Daniel Solander).

Atsauces

↑ «Solander Island – an extinct volcano». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 9. janvārī. Skatīts: 2014. gada 2. februārī.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Solandera salas.

[1] «Solander Island – an extinct volcano». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 9. janvārī. Skatīts: 2014. gada 2. februārī.

[1]