Solidaritāte (arodbiedrība)

Solidaritāte
	Solidarność
Izveidots	1980. gada 17. septembrī
Tips	arodbiedrība
Galvenā mītne	Gdaņska, Polija
Dalībnieki	Gandrīz 10 miljoni pirmajā darbības gadā; vairāk kā 400 000 (2011. gadā), 680 000 (2010. gadā)
Oficiālās valodas	poļu valoda
Vadītājs	Pjotrs Duda
Saistība	ITUC, ETUC, TUAC
Tīmekļa vietne	www.solidarnosc.org.pl

Solidaritāte (poļu: Niezależny Samorządny Związek Zawodowy „Solidarność”) ir Polijas arodbiedrība, kuru 1980. gada 17. septembrī Leha Valensas vadībā dibināja Ļeņina kuģubūvētavā.^[1] Tā bija pirmā arodbiedrība Varšavas pakta valstīs, kuru nekontrolēja komunistiskā partija. Pirms 1981. gada septembra kongresa tās biedru skaits sasniedza 9,5 miljonus cilvēku (kongresa laikā sasniedza 10 miljonus),^[2]^[3] kas veidoja trešo daļu Polijas darbaspējas vecuma iedzīvotāju.^[4]

1980. gados Solidaritāte bija plaša pretbirokrātiska sabiedriska kustība, kas izmantoja pilsoniskās pretestības, metodes, lai cīnītos par strādnieku tiesībām un sociālajām izmaiņām^[5] Valdošā vara mēģināja iznīcināt arodbiedrību, izsludinot Polijā karastāvokli, kas ilga no 1981. gada decembra līdz 1983. gada jūlijam. Tam sekoja vairāku gadu politiskās represijas, bet galu galā valdošajai varai nācās vienoties ar Solidaritātes kustību. Kustības slepenajos darbības gados tā saņēma ievērojamu finansiālu palīdzību no ASV, tā tiek lēsta līdz pat 50 miljonu dolāru apjomā.^[6]

Apaļā galda sarunas starp valdību un Solidaritātes vadīto opozīciju noveda pie daļēji brīvām vēlēšanām 1989. gadā. Līdz ar augusta beigām bija izveidota koalīcijas valdība, kuru vadīja Solidaritātes pārstāvji. 1990. gada decembrī Valensa tika ievēlēts par Polijas prezidentu. Kopš tā laika Solidaritāte ir kļuvusi par tradicionālāku, liberālu arodbiedrību. 2010. gadā tās biedru skaits bija samazinājies līdz 680 000^[3] un 2011. gadā jau 400 000.^[2]

Vadītāji

Lehs Valensa (1980–1990)
Marjans Kšaklevskis (1991–2002)
Janušs Snjadeks (2002–2010)
Pjotrs Duda (2010–šobrīd)

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 Guardian newspaper report Retrieved 22 June 2009
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 (poliski) 30 lat po Sierpniu'80: "Solidarność zakładnikiem własnej historii" Arhivēts 2013. gada 29. oktobrī, Wayback Machine vietnē. Retrieved on 7 June 2011
↑ ^3,0 ^3,1 ^3,2 (poliski) Duda za Śniadka? by Maciej Sandecki and Marek Wąs, Gazeta Wyborcza of 24 August 2010
↑ (poliski) „Solidarność" a systemowe przekształcenia Europy Środkowo-Wschodniej Arhivēts 2013. gada 7. augustā, Wayback Machine vietnē. Retrieved on 7 June 2011
↑ Aleksander Smolar, '"Self-limiting Revolution": Poland 1970-89', in Adam Roberts and Timothy Garton Ash (eds.), Civil Resistance and Power Politics: The Experience of Non-violent Action from Gandhi to the Present, Oxford University Press, 2009, ISBN 978-0-19-955201-6, pp. 127-43.
↑ Tony Judt. Postwar: A History of Europe Since 1945. The Penguin Press, 2005. 589. lpp.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Solidaritāte.

[guardian-1] 1,0 ^1,1 Guardian newspaper report Retrieved 22 June 2009

[Wyborcza-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 (poliski) 30 lat po Sierpniu'80: "Solidarność zakładnikiem własnej historii" Arhivēts 2013. gada 29. oktobrī, Wayback Machine vietnē. Retrieved on 7 June 2011

[Wyborcza2-3] 3,0 ^3,1 ^3,2 (poliski) Duda za Śniadka? by Maciej Sandecki and Marek Wąs, Gazeta Wyborcza of 24 August 2010

[4] (poliski) „Solidarność" a systemowe przekształcenia Europy Środkowo-Wschodniej Arhivēts 2013. gada 7. augustā, Wayback Machine vietnē. Retrieved on 7 June 2011

[5] Aleksander Smolar, '"Self-limiting Revolution": Poland 1970-89', in Adam Roberts and Timothy Garton Ash (eds.), Civil Resistance and Power Politics: The Experience of Non-violent Action from Gandhi to the Present, Oxford University Press, 2009, ISBN 978-0-19-955201-6, pp. 127-43.

[6] Tony Judt. Postwar: A History of Europe Since 1945. The Penguin Press, 2005. 589. lpp.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]