Gdaņska

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Gdaņska
Gdaņskas skatu kolāža
Gdaņskas skatu kolāža
Karogs: Gdaņska
Karogs
Ģerbonis: Gdaņska
Ģerbonis
Gdaņska (Polija)
Gdaņska
Gdaņska
Koordinātas: 54°22′00″N 18°38′00″E / 54.36667°N 18.63333°E / 54.36667; 18.63333Koordinātas: 54°22′00″N 18°38′00″E / 54.36667°N 18.63333°E / 54.36667; 18.63333
Valsts Karogs: Polija Polija
Vojevodiste Pomožes vojevodiste
Apriņķis Pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības 1263
Platība
 • Pilsēta 261,96 km2
Augstums 13 m
Iedzīvotāji (2014)
 • blīvums 1 715,9/km²
 • adm. rob. 461 489
 • aglomerācija 1 235 000
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa http://www.gdansk.pl/
Gdaņska Vikikrātuvē

Gdaņska (poļu: Gdańsk, kašūbu: Gduńsk, vācu: Danzig, latīņu: Gedania) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs. Lielākā Polijas osta un liels rūpniecības centrs. Kopā ar Gdiņu un Sopotu veido t.s. Trīspilsētu (Trójmiasto) ar vairāk kā 1 000 000 iedzīvotājiem.

Pilsēta ar bagātu vēsturi un tradīcijām. Veidojusies kā tirdzniecības osta vācu, kašūbu un poļu kultūru mijiedarbībā. Sena Hanzas pilsēta. Pilsēta, kurā atskanējuši Otrā pasaules kara pirmie šāvieni. Arodbiedrības Solidarnošč rašanās vieta.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētu vēl pirms Prūsijas krusta karu sākuma kā Pomerānijas pakļautībā esošu apmetni ar 1000 iedzīvotājiem pirmoreiz rakstos pieminējis Sv. Adalberts no Prāgas 997. gadā. Par viņa dzīvi sarakstītajā viduslaiku hronikā (Vita sancti Adalberti episcopi Pragensis) tā nosaukta par urbs Gyddanzyc.[1]

12. gadsimtā Gdaņska kļuva par Pomerānijas hercogistes galvaspilsētu. 1224. gadā tai tika piešķirtas pilsētas tiesības. 1308. gadā, Polijas - Brandenburgas kara laikā pilsētu ieņēma Vācu ordenis, nogalinot gandrīz visus pilsētas iedzīvotājus (gan vāciešus, gan poļus). 1361. gadā Dancigas pilsēta iestājās Hanzas savienībā. Pilsēta bija ordeņa pakļautībā līdz 1454. gadam.

1440. gadā Gdaņska, kopā ar Toruņu (Tornu) un Elblongu (Elbingu) nodibināja Prūsijas konfederāciju, kura 1454. gadā sacēlās pret Vācu ordeni, un meklēja aizsardzību pie Polijas karaļa Kazimira IV. Sākas Trīspadsmitgadu karš starp Vācu Ordeni un Poliju, kā rezultātā Gdaņsku iekļāva Polijas sastāvā kā autonomās Karaliskās Prūsijas centru. 15. - 17. gadsimtā pilsēta kā galvenā osta Vislas tirdzniecībai ļoti strauji attīstījās.

Pirmos triecienus Gdaņskas labklājībai deva gan Trīsdesmitgadu karš (1618—1648), gan Otrais Ziemeļu karš (1655—1660), gan mēris 1709. gadā. Tomēr vislielāko ļaunumu pilsētas attīstībai deva Polijas Pirmā dalīšana 1772. gadā, kad visa Pomerānija nokļuva Prūsijas sastāvā, jo tas izjauca tirdzniecību pa Vislas upi, kas bija pilsētas labklājības pamats. Gdaņska tikai 1793. gadā oficiāli kļuva par Prūsijas karalistes daļu.

Napoleona karu laikā no 1807. gada līdz 1814. gadam Gdaņska bija brīvpilsēta, līdz atkal nokļuva Prūsijas sastāvā. Pēc Vācijas sakāves Pirmajā pasaules karā izveidoja Dancigas brīvpilsētu, - Gdaņskas (toreiz Danciga) pilsētu ar apkārtējo teritoriju. Brīvpilsētai veidojās diezgan saspīlētas attiecības ar jauno Polijas valsti. Jau Veimāras republika cīnījās par Gdaņskas iekļaušanu Vācijas sastāvā, bet, kad pie varas nāca Ādolfs Hitlers, attiecības ar Poliju tika normalizētas un īsu brīdi Gdaņska izdevīgi sadarbojās ar Poliju.

1939. gada 1. septembrī plkst. 4:45 pēc vietējā laika no vācu karakuģa Schleswig-Holstein, kas bija noenkurojies ostas kanālā, tika raidīti šāviņi uz poļu garnizonu Vesterplatē, kas tiek uzskatīts par Otrā pasaules kara sākumu. Kaut arī Vesterplate turējās septiņas dienas, jau 1939. gada 2. septembrī Vērmahts ieņēma Gdaņsku. Kara laikā netālu no Gdaņskas tika izveidota Štuthofas koncentrācijas nometne, kurā bez citu tautu piederīgajiem tika ieslodzīti arī vairāki latviešu pretošanās kustības dalībnieki (piemēram, Konstantīns Čakste, Bruno Kalniņš un citi Centrālās Padomes darbinieki un kurelieši). 1945. gadā vācieši sāka evakuēt Gdaņsku. Liela daļa no iedzīvotājiem izbrauca uz Šlēzvigu-Holšteinu. Kad 1945. gada 30. martā Sarkanā armija ienāca pilsētā, sākās bezjēdzīgs slaktiņš, kas turpinājās vairākas dienas. Pēc Jaltas un Potsdamas konferenču lēmumiem Gdaņska tika piešķirta Polijai.

Pēc kara liela daļa no vecpilsētas tika atjaunota. Gdaņska kļuva par galveno Polijas ostu un lielu rūpniecības pilsētu, kā arī strādnieku kustības centru. Jau 1970. gadā pilsētā notika strādnieku nemieri, kas beidzās ar cilvēku upuriem un Vladislava Gomulkas atkāpšanos no amata. 1980. gada augustā Ļeņina vārdā nosauktajā Gdaņskas kuģubūvētavā tika izveidota arodapvienība Solidarnošč, ko vadīja rūpnīcas elektriķis Lehs Valensa. To reizēm uzskata par sākumu komunistiskās iekārtas kraham Eiropā.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gdaņskā (Dancigā) dzimuši:

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latīniskais hronikas teksta fragments: Ipse vero (Adalbertus) adiit primo urbem Gyddanyzc, quam ducis (Palamiorum Bolizlavi) latissima regna dirimentum maris confinina tangunt. no [1] www.archive.org PDF