Soriti
Soriti Sorites Ehrenberg, 1839 | |
---|---|
Sorites orbiculus | |
Klasifikācija | |
Valsts | Rhizaria |
Tips | Foraminīferas (Foraminifera) |
Klase | Tubothalamea |
Kārta | Miliolīdas (Miliolida) |
Virsdzimta | Soritoīdas (Soritoidea) |
Dzimta | Soritīdas (Soritidae) |
Apakšdzimta | Soritīnas (Soritinae) |
Ģints | Soriti (Sorites) |
Iedalījums | |
Soriti (Sorites) ir bentisku foraminiferu ģints miliolīdu kārtā. Šo ģinti 1839. gadā aprakstīja vācu zoologs un dabaspētnieks Kristiāns Gotfrīds Ērenbergs. Ģeohronoloģiski soriti ir zināmi no miocēna līdz mūsdienām. Izplatīti Atlantijas, Klusajā un Indijas okeānā, Karību baseinā, Sarkanajā un Vidusjūrā.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Čaula diskveidīga, bieza. Makrosfēriskā juvenīlā čaula sastāv no dīgļkameras, fleksostila un vienas nesadalītas kameras. Tālāk nāk vairākas peneroplīdveida kameras. Mikrosfērisko juvenīlo čaulu veido peneroplīdveida kameras, bet abu paaudžu vēlākās stadijas veido nelielu kameru gredzenveida sērijas, kas simetriskas ekvatoriālajai plaknei, un atdalītas ar vidējo, šķērsgriezumā apaļu, gredzenveida eju. Perpendikulāri-slīpu stolonu sistēma savieno kameras ar divām iepriekšējās un divām nākamās sērijas kamerām. Stoloni orientēti vienā plaknē. Kaļķa čaulas sieniņas ir gludas, porcelānveidīgas. Perforējumu veido viena poru rinda no perpendikulāri-slīpiem stoloniem ar izvirzītām malām un «8» formas veidā. Čaulas materiāls var nosegt atvēruma šauro daļu, veidojot divus atvērumus. Pieaugušiem īpatņiem var veidoties reproduktīvās kameras.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ģints dalījums sugās[1]:
- Ģints: Sorites Ehrenberg, 1839
- Suga: Sorites duplex (Carpenter, 1883)
- Suga: Sorites marginalis (Lamarck, 1816)
- Suga: Sorites orbiculus (Forsskål in Niebuhr, 1775)
- Suga: Sorites variabilis Lacroix, 1940