Spānijas Maroka

Spānijas protektorāts Marokā (1952–1956)

Spānijas Maroka (arābu: المغرب الإسباني, spāņu: Protectorado español de Marruecos) ir reģions Marokas ziemeļos, kas no 1912. līdz 1956. gadam bija Spānijas pakļautībā. Tā kopējā platība bija 20 948 km², no kuriem tikai 14 % bija piemēroti lauksaimniecībai, pārējie 86 % bija kalnaini un daļēji tuksnešaini. Galvaspilsēta bija Tetuāna.

Otra valsts daļa atradās Francijas pakļautībā ar nosaukumu Franču Maroka arī no 1912. līdz 1956. gadam. 1956. gadā Franču Maroka ieguva neatkarību, un Spānija atdeva lielāko daļu savu teritoriju, saglabājot varu pār Spānijas suverēnajām teritorijām (tostarp Seutu un Melilju, šajās teritorijās musulmaņu iedzīvotāju skaits, lai gan ir ievērojams, ir mazāks par 40 %, un 99 % iedzīvotāju dzimtā valoda ir spāņu) un citām kolonijām ārpus Marokas, piemēram, Spānijas Sahāru.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Spānijas Maroka.