Seuta

Seuta
pilsēta
Ciudad Autónoma de Ceuta
Karogs Ģerbonis
Koordinātas: 35°53′18″N 5°19′5″W
Valsts	Spānija
Autonomā pilsēta	Seuta
Dibināta	7. gadsimts p.m.ē.
Autonomijas statuss	1995. g. 14. marts
Administrācija
• Tips	Spānijas autonoma pilsēta
• Prezidents	Huans Hesuss Vivass Lara
Platība
• Kopējā	19,3 km2
Iedzīvotāji (2025)
• kopā	83 595
• blīvums	4 058/km²
Mājaslapa	www.ceuta.es
Seuta Vikikrātuvē

Seuta (spāņu: Ceuta, izrunā: [ˈseu̯.ta], tarifitu berberu: ⵙⴰⴱⵜⴰ / Sabta, arābu: سَبْتَة / Sabtah) ir Spānijai piederoša pilsēta Vidusjūras (Alvoranas jūras) dienvidrietumu krastā Alminas ragā Āfrikas ziemeļu piekrastē. No pārējās Spānijas teritorijas to atdala Gibraltāra šaurums. Seutai un otrai līdzīgai pilsētai Meliljai ir speciāls autonomas pilsētas statuss, un tā neietilpst nevienā no Spānijas autonomajiem reģioniem.

Vēsture

Seutas stratēģiskais izvietojums padarījis pilsētu par daudzu kultūru tirdzniecības un militārajām krustcelēm. Pirmās cilvēku klātbūtnes liecības datējamas ar 250 000 gadu senu pagātni. Pirmo apmetni ap 7. gadsimtu p.m.ē. Katedrāles zemesšaurumā izveidoja feniķieši, 5. gadsimtā p.m.ē. tā bija Kartāgai piedroša pilsēta, kuru sauca par Abilu (Abyla). Mūsu ēras 42. gadā pilsēta nonāca Romas kontrolē, to nosauca par Septemu un uzturēja to militāriem mērķiem. No šī laika arī cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums (Septem > Septa > Ceita > Ceupta > Ceuta). Apmēram pēc 400 gadiem pilsētu iekaroja vandaļi un vēlāk tā nonāca vestgotu un Bizantijas pārvaldē.

710. gadā pilsēta nonāca musulmaņu kontrolē, bet 740. gadā to nopostīja apkārtējie berberi. 9. gadsimtā pilsētu atjaunoja berberu vadonis Madžakass. Pēc tam pilsēta vairākkārt nonāca dažādu valdnieku un dinastiju īpašumā, līdz 1415. gadā Portugāle to atkaroja no Fēsas karaļvalsts. Pēc 1580. gada, kad Portugāle zaudēja savu neatkarību Spānijai, par iedzīvotāju dominējošo daļu kļuva spāņi. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc Seuta bija vienīgā Portugāles Impērijas pilsēta, kas palika Spānijas īpašumā pēc neatkarības atgūšanas 1640. gadā.

Seuta palika Spānijas īpašumā arī pēc Spāņu Marokas neatkarības pasludināšanas 1956. gadā.

2026. gada migrācijas krīze

2026. gada jūlija beigās Seuta piedzīvoja vienu no lielākajām migrācijas krīzēm savā vēsturē. Laikā no 30. līdz 31. jūlijam Spānijas varas iestādes ziņoja, ka anklāvā no Marokas nelikumīgi iekļuvuši aptuveni 60 000 migrantu, no kuriem lielākā daļa robežu šķērsoja, peldot pa jūru. Daudzi bija devušies uz Seutu pēc sociālajos tīklos izplatītas dezinformācijas, ka iekļūšana Spānijas teritorijā ir kļuvusi vieglāka.

Krīzes laikā vairāki desmiti cilvēku gāja bojā, mēģinot sasniegt Spānijas teritoriju. Spānijas valdība migrantu pieplūdumā vainoja cilvēku kontrabandas tīklus, kas nepatiesi interpretējuši Spānijas Augstākās tiesas spriedumu par migrantu atgriešanas kārtību. Savukārt Maroka noliedza apsūdzības, ka būtu veicinājusi migrācijas vilni.

Notikumi izraisīja plašas politiskas diskusijas Eiropas Savienībā. ES migrācijas komisārs Magnuss Brunners aicināja izmantot plašākus diplomātiskos, vīzu un tirdzniecības instrumentus, lai panāktu ciešāku sadarbību ar Maroku migrācijas kontroles jomā un pastiprinātu cīņu pret cilvēku kontrabandu.

Reaģējot uz situāciju, vairākas Eiropas valstis, tostarp Itālija, Francija, Somija un Dānija, pastiprināja robežkontroli vai pieprasīja stingrākus pasākumus Šengenas zonas ārējās robežas aizsardzībai.

Dažu dienu laikā lielākā daļa migrantu tika atgriezti Marokā, tomēr krīze kļuva par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem Eiropas migrācijas politikā 2026. gadā un atjaunoja diskusijas par ES ārējo robežu aizsardzību un sadarbību ar tranzīta valstīm.

Ģeogrāfija

Seutas karte. Perehila atrodas netālu no krasta šīs kartes augšējā kreisajā daļā

Seutu no Spānijas kontinentālās daļas un Kadisas provinces šķir aptuveni 17 km platais Gibraltāra šaurums. Pilsētai ir 6,4 km gara sauszemes robeža ar Marokas M'diq–Fnideq prefektūru. Seutas platība ir 18,5 km².

Pilsētas rietumu daļā pie robežas ar Maroku atrodas Anjeras kalns (Monte Anyera), kuru apsargā Spānijas militārais cietoksnis. Savukārt Alminas pussalā paceļas Hačo kalns (Monte Hacho), no kura paveras skats uz Seutas ostu. Tas tiek uzskatīts par vienu no iespējamajiem sengrieķu leģendāro Hērakla stabu dienvidu balsta atrašanās punktiem. Par otru iespējamo vietu tiek uzskatīts Džebelmusa kalns Marokā.

Starptautiski nozīmīga putnu teritorija

Seutas pussalu organizācija BirdLife International ir atzinusi par starptautiski nozīmīgu putnu teritoriju (IBA), jo tā atrodas vienā no svarīgākajiem putnu migrācijas koridoriem Vidusjūras rietumu daļā starp Pireneju pussalu un Magribu. Katru gadu šeit migrācijas laikā novērojams liels skaits plēsīgo putnu, stārķu un citu sugu, tostarp Eiropas bišu klijāni, melnās klijas, īspirkstu čūskērgļi, Ēģiptes grifi, grifi, melnie stārķi, baltie stārķi un Auduina kaijas.

Klimats

Seutā valda jūras ietekmēts Vidusjūras klimats, kas ir līdzīgs tuvējām Spānijas un Marokas pilsētām, piemēram, Tarifai, Alhesirasai, Tanžerai un Tetuānai. Diennakts temperatūras svārstības ir salīdzinoši nelielas.

Vidējā gada gaisa temperatūra ir aptuveni 18,8 °C. Vidējā maksimālā gada temperatūra sasniedz 21,4 °C, bet vidējā minimālā – 15,7 °C. Meteoroloģiskie novērojumi Seutā regulāri tiek veikti kopš 2003. gada.

Ziemas ir maigas, savukārt vasaras – siltas, taču vēsākas nekā Spānijas dienvidu iekšzemē, jo klimatu būtiski ietekmē Gibraltāra šaurums. Vasarās nokrišņu ir ļoti maz, savukārt gada laikā vidēji nolīst aptuveni 849 mm nokrišņu, lielākajai daļai nokrišņu izkrītot rudenī un ziemā.

Demogrāfija

Seutas iedzīvotāju vecuma piramīda (2022)

2024. gadā Seutā dzīvoja 83 299 iedzīvotāji.

Pateicoties tās ģeogrāfiskajam novietojumam, Seutā dzīvo etniski un reliģiski daudzveidīga sabiedrība. Divas lielākās reliģiskās kopienas ir kristieši un musulmaņi. 2006. gadā aptuveni 51 % iedzīvotāju bija kristieši, bet 48 % – musulmaņi. Pēc 2018. gada aplēsēm aptuveni 68 % pilsētas iedzīvotāju bija dzimuši pašā Seutā.

Seutas oficiālā valoda ir spāņu valoda. Plaši tiek lietota arī Marokas arābu valoda, īpaši vietējais Seutas arābu valodas dialekts. 2025. gada aplēses liecināja, ka aptuveni 60 % iedzīvotāju ikdienā runāja spāņu valodā, 40–42 % – arābu valodā, bet aptuveni 1 % – sindhu valodā.

Reliģija

Vēlā Romas perioda kristīgās bazilikas un nekropoles paliekas Seutā, datētas ar 4. gadsimta vidu vai 5. gadsimta sākumu

Seutas Dievmātes Debesīs uzņemšanas katedrāle (pabeigta 1726. gadā)

Kristietība Seutā pastāv nepārtraukti kopš vēlās senatnes, par ko liecina pilsētas centrā saglabājušās agrīnās kristīgās bazilikas drupas, kā arī ziņas par 1227. gadā mocekļa svētā Daniela Fasanellas un viņa franciskāņu līdzgaitnieku nāvi Almohādu kalifāta laikā.

Viduslaiku Lielā mošeja bija uzcelta agrākas Bizantijas laika baznīcas vietā. Pēc tam, kad 1415. gadā pilsētu ieņēma Portugāles impērija, mošeja tika pārbūvēta par Seutas katedrāli. Mūsdienu katedrāles veidols radās 17. gadsimta beigās, apvienojot baroka un neoklasicisma arhitektūras elementus. 1726. gadā tā tika iesvētīta par godu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanai.

1417. gadā tika izveidota Seutas Romas katoļu diecēze. 1570. gadā tai tika pievienota Tanžeras diecēze. Sākotnēji Seutas diecēze bija pakļauta Lisabonas patriarhātam, bet kopš 1675. gada – Seviļas arhidiecēzei. 1851. gadā, noslēdzot konkordātu starp Spāniju un Svēto Krēslu, Seutas diecēzes pārvalde tika apvienota ar Kadisas un Seutas diecēzi, un šī apvienošana tika galīgi pabeigta 1879. gadā.

Pilsētā dzīvo arī nelielas ebreju un hinduistu kopienas.

Migrācija

Tāpat kā Melilja, arī Seuta, pateicoties tās atrašanās vietai Magriba Vidusjūras piekrastē, ir viens no galvenajiem nelegālās migrācijas galamērķiem ceļā uz Spāniju. Migranti cenšas šķērsot robežu dažādos veidos – pārvarot robežžogu vai apejot to pa jūru.

Plaši pazīstami masveida robežas pārkāpumi notika 2021. gadā, kad Seutā iekļuva aptuveni 8000 cilvēku, un 2026. gadā, kad pilsētu sasniedza aptuveni 80 000 migrantu. Pēc 2026. gada krīzes Spānija pastiprināja robežapsardzību, bet Eiropas Savienība uzsāka diskusijas par ciešāku sadarbību ar Maroku migrācijas pārvaldībā un cilvēku kontrabandas apkarošanā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Seuta.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Seutas vēsture
• Seutas oficiālā mājaslapa
• Spānijas Ziemeļāfrikas anklāvi
• Seutas foto