Spārnskorpēnas

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Spārnskorpēnas
Pterois (Oken), 1817)
Pterois volitans
Pterois volitans
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Virsklase Kaulzivis (Osteichthyes)
Klase Starspures (Actinopterygii)
Infraklase Īstās kaulzivis (Teleostei)
Virskārta Dzelkņstarzivis (Acanthopterygii)
Kārta Skorpēnveidīgās (Scorpaeniformes)
Dzimta Skorpēnzivis (Scorpaenidae)
Ģints Spārnskorpēnas (Pterois)
Spārnskorpēnas Vikikrātuvē

Spārnskorpēnas (Pterois) ir skorpēnzivju dzimtas (Scorpaenidae) ģints, kurai pieder desmit tropu jūrās mītošas sugas. Spārnskorpēnu raksturīgākā pazīme ir garas, krāšņās spuras, kas slēpj indīgus dzeloņus.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Garums līdz 48 cm, spuras līdz 80 cm. Krūts spuras platas, reizēm velk tās pa ūdeni kā tīklu un tādā veidā mutes priekšā sadzen mazas zivtiņas, kuras uzreiz apēd. Mute plati atvērta, kas kalpo kā lamatas atbilstoša lieluma lomam.

Ķermeni klāj visdažādāko sarkanu, baltu, krēmkrāsas, melnu nokrāsu un toņu joslas. Šādi savu tikšanos ar spārnskorpēnu apraksta Džeralds Darels:

"Skorpēna bija ap septiņas collas gara, spēcīgiem žokļiem, lielām, sarkanām acīm un īgnu izteiksmi. Zivs bija sārtā un oranžā krāsā, izraibota ar melnām rūtiņām, svītrām un plankumiem. Krūšu spuras tai bija ļoti garas, tādēļ izskatījās, it kā no žaunu apakšas tai būtu izaugušas divas sārtas rokas ar izstīdzējušiem pirkstiem. Pa visu muguru rindā stiepās sarkani dzelkšņi, kas varēja kļūt nāvējoši. Vispār tā bija krāšņa zivs un pamanīta uzmirdzēja kā milzu dārgakmens; es pat nepaguvu ievērot, kā zivs sakustējās, kad tā ar visu savu svītraino un plankumaino tērpu bija pazudusi iedobes dziļumā".

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzīvo Indijas un Klusā okeāna piekrastes koraļļu rifu zonā, no Āfrikas austrumiem līdz Jaungvinejai, Austrālijai, Filipīnām un Klusā okeāna rietumu salu apkārtnē.

Dzīvesveids[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vienpates, peld atklātā jūrā un starp koraļļu rifiem, dažas sugas uzturas jūras dibenā.

Spuru pagarinājumiem ir dziļas rievas, kurās ir indes dziedzera kanāls. Ja tuvojas briesmas, spārnskorpēna iztaisno dzeloņus Atliek tikai tai pieskaries, lai inde no dziedzeriem ieplūstu rētā, ko radījis dzelonis.

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārtiek no mazām zivīm, vēžveidīgajiem, ieskaitot garneles un krabjus. Dzeloņus ar indi, kas paralizē nervu sistēmu, spārnskorpēna izmanto tikai aizsargājoties.

Aizsargmehānismi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skorpēnzivju dzimtas zinātniskais nosaukums Scorpaenidae asociējas ar indīgajiem skorpioniem. Ķermenis nosēts ar gariem, asiem dzeloņiem, bet katram dzelonim ir indes dziedzeris. Skorpēnzivju inde ir neirotoksiska. Pēc uzbrukuma lielākās zivis tiek paralizētas. Cilvēkam saindēšanās nav tik dramatiska, taču rada sāpīgus savainojumus. Rēta ļoti ilgi dzīst.

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Džeralds Darels. Sārtie baloži un zeltainie sikspārņi. Rīga. Zinātne. 1981
  • Жизнь животных ы 6-ти томах. Рыбы. М.:Просвещение. 1983