Sparta

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par seno pilsētu. Par citām jēdziena Sparta nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Sparta

Sparta bija ietekmīga doriešu polisa Senajā Grieķijā, Peloponesas pussalā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sparta (sengr. Σπάρτη, lat. Sparta) jeb Lakedaimonija (sengr. Λακεδαίμων, lat. Lacedaemon) - sākotnēji 5 apmetņu polisa, vēlāk valsts Helladā, Peloponēsas pussalā IX-II gs.p.m.ē. Izveidojās XII gs. p.m.ē. doriešu iekarotajā Lakonijas ielejā, VIII-VII gs.p.m.ē. iekaroja Mesēniju (kur jau dzīvoja citi radniecīgi dorieši), izveidojot polisu.

Tiek uzskatīts, ka Sparta ir Hērakla dzimšanas vieta. 11.—10. gadsimtā p.m.ē. Peloponesas pussalā ienāca dorieši un nodibināja tur trīs valstis, no kurām spēcīgākā izrādījās Sparta. Spartai bija viena no spēcīgākajām armijām Grieķijā. Spartā bija trīs kārtas: spartieši, perioiki, heloti. Spartieši bija iekarotāju — doriešu pēcteči, perioiki un heloti — pakļauto ahajiešu pēcteči. Spartieši valdīja un karoja, perioiki kala ieročus un maksāja nodevas, heloti apstrādāja zemi un novāca ražu. 7.—6. gadsimtā p.m.ē. visa Lakonijas zeme tika sadalīta 9000 vienādos zemes gabalos, kas atbilda spartiešu saimju skaitam.[1] Sparta kopā ar sabiedrotajiem uzvarēja Atēnas Peloponēsas karā un kļuva par ietekmīgāko valsti Grieķijā. 4. gadsimtā p.m.ē. sāka samazināties pilntiesīgo spartiešu skaits. Grieķu—persiešu karu laikā bija 8000 pilntiesīgo spartiešu, ap 420. g.p.m.ē. — vairs tikai 4000, 4. gs.p.m.ē. vidū — ap 1500, bet 3. gs.p.m.ē. — tikai 100 pilntiesīgu spartiešu. 146. gadā p.m.ē. Spartu iekaroja Roma, bet 27. gadā p.m.ē. Sparta kļuva par Romas Ahajas provinci.

Valst amati un iestādes.[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Apella — tautas sapulce (visi pilngadīgie spartieti vīrieši, kuri sasnieguši 30 gadu vecumu).
  • Efori — ievēlēti amati, kuru rokās tika koncentrēta tiesu vara.
  • Gerūsija — augstākā valdības iestāde Spartā, vecajo padome.

Izglītības sistēma.[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunākās paaudzes audzināšana tika uzskatīta par valsts nozīmes jautājumu Spartā (pirms 4. gadsimta pirms mūsu ēras). Audzināšanas sistēma bija pakļauta iedzīvotāju karavīru fiziskās attīstības uzdevumam. Starp morālajām īpašībām uzsvars tika likts uz apņēmību, noturību un uzticību. No brīža, kad no 7 līdz 20 gadiem brīvo pilsoņu dēli dzīvojuši militāra tipa internātskolās. Papildus fiziskajiem vingrinājumiem un sacietējumiem tika praktizētas militārās spēles, mūzika un dziedāšana. Izstrādātas skaidras un kodolīgas runas prasmes ("lakonisks" - no Lakonijas). Visi bērni Spartā tika uzskatīti par valsts īpašumu.

Plūtarhs (sengrieķu: Πλούταρχος, Ploútarkhos) savā darbā "Senās spartiešu tradīcijas" apraksta Spartiešu kolektīvās dzīves, izglītības, reliģijas īpatnības, ka arī attieksmi pret svešiniekiem, uzvedību karā.[2][3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]