Spekulatīvais burbulis

Spekulatīvais burbulis, tirgus burbulis jeb cenu burbulis ir ekonomiska situācija, kad vērojams pieaugums aktīvu vērtībā konkrētā preces vai aktīvu grupā.

Raksturojums

Spekulatīvais burbulis saistīts ar augstām nākotnes cenu prognozēm, tas paredz augstu cenu kāpumu vai kādu notikumu, kas var ievērojami palielināt aktīvu vērtību. Šādas informācijas izmantošanas rezultātā investori pieprasa tirgū vairāk akciju. Daudzu investoru iesaiste konkrētajā aktīvu tirgū ne vienmēr ir pārdomāta un pamatota. Ievērojot strauju aktīvu vērtības kāpumu investori, neizvērtējot reālo situāciju, iegādājas aktīvus ar augošu vērtību. Rezultātā tirgū tiek pieprasīts tik daudz kādu akciju, ka to cena nepamatoti kāpj un ievērojami pārsniedz akcijas reālo vērtību.

Paredzot peļņu, aizvien vairāk investoru iesaistās tirgū, preces pircēju skaits pārsniedz piedāvājumu skaitu, preces grupas tirgus vērtība un tirdzniecības apjomi pieaug. Preces cenai nav reāla pamatojuma, tā ir tirgus spekulāciju rezultāts.

Spekulatīvais burbulis nevar turpināt nepārtraukti pieaugt. Straujas izmaiņas tirgū izraisa burbuļa pārsprāgšanu. To raksturo straujš cenu kritums, atgriežoties iepriekšējā, normālajā līmenī. Rodas situācija, kad liela daļa investoru panikas rezultātā cenšas pārdot savus aktīvus un iepludina tos kopējā tirgū. Tirgus ir pārpildīts un aktīvu cenas krīt, seko lejupslīdoša tirgus situācija, tās sekas skar ne tikai tiešos investorus, bet arī citus tirgus dalībniekus.

Spekulatīvos burbuļus to tapšanas fāzē ir salīdzinoši sarežģīti atpazīt kopējā ekonomikā, jo nav iespējams pilnīgi precīzi noteikt kurā brīdī aktīvu cenas pieaugums kļūst neadekvāts. Valsts var veikt burbuļa pārbaudes testus, lai noskaidrotu burbuļa esamību un izpētītu reālo tirgus situāciju.

Kad spekulatīvie burbuļi pārplīst, bieži vien vērojama valsts iejaukšanās ekonomikā, lai novērstu ekonomiskos zaudējumus un neizraisītu lejupslīdi tirgus situācijā kopumā. Valsts iejaukšanās gadījumos ir iespējams, ka radīsies atbalss burbulis (echo bubble), kas ir vidēji 30-40% apmērā no pirmā burbuļa un izveidojas, jo valsts kādai tirgus nozarei piešķir papildu finansējumu, kas var veicināt jaunu spekulāciju rašanos.

Vēsturiski zināmākie spekulatīvie burbuļi ir:

• Tulpju mānija (Tulipmania) Nīderlandē no 1620. līdz 1637. gadam;
• Dot-com burbulis ASV no 1997. līdz 2000. gadam;
• Nekustamā īpašuma burbulis ASV 2004.—2007. gadā, kas izraisīja 2008./2009. gada globālo finanšu krīzi.

Skatīt arī

• http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2003/01/pdf/chapter2.pdf
• Finanšu nestabilitātes hipotēze (Minskīja moments)