Spuņciems
| Spuņciems | |
|---|---|
| lielciems | |
 Iela Spuņciemā | |
  Spuņciems | |
| Koordinātas: 56°55′49″N 23°41′59″E / 56.93028°N 23.69972°EKoordinātas: 56°55′49″N 23°41′59″E / 56.93028°N 23.69972°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Babītes novads |
| Pagasts | Salas pagasts |
| Augstums | 5 m |
| Iedzīvotāji (2016. gada 4. jūlijā)[1] | |
| • kopā | 560 |
| Pasta nodaļa | LV-2105 Spuņciems |
Spuņciems ir ciems Babītes novada Salas pagastā, pagasta centrs. Izvietojies uz Lielupi no Babītes ezera atdalošās zemes strēles pie agrākās Spuņņupes un autoceļa A10 15 km no novada centra Piņķiem un 29 km no Rīgas centra.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vēstures avotos Sala (agrākais ciema nosaukums) pirmoreiz minēta 1225. gadā sakarā ar Rīgas lauku novada robežu noteikšanu.[2] Mūsdienu apdzīvotā vieta (Spunge) veidojusies netālu no bijušās Salas muižas (Holmhof; atradusies dienvidaustrumos no Zirgu salas).[3] Par lielāku apdzīvoto vietu Spuņciems izveidojies pēckara gados, kad tas bija kolhoza "Padomju Latvija" (vēlāk a/s "Tēvzeme") centrs.[4] Spuņciemā atrodas pagasta pārvalde, Salas sākumskola, bibliotēka, sporta un kultūras centrs, pasts, Salas Svētā Jāņa luterāņu baznīca.
Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
20. gadsimtā ciema nosaukums bija Spuņņciems (no Spuņņupes nosaukuma), un par Spuņciemu juridiski pārdēvēts tikai pēc neatkarības atgūšanas. Vārda "spunis" latviešu valodā nav. Endzelīns un Mīlenbachs savā latviešu valodas skaidrojošajā vārdnīcā pauž: spunnis 1) "maizes šķēlē izgriezts vadžveida kumosiņš", "izgriez nuciņā spunnīti un ieliec sviestu iekšā"! 2) "maza četrstūraina lupatiņa, kuo iešuj krekla padusēs tā, ka viens stūris iznāk paduses priekšpusē, uotrs — muguras pusē; sievietēm spunnītis tikai padusēs, bet vīriešu krekliem katrā pusē pie kakla iešuj pa vienai spunnīša pusei".
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Informācija par objektu: Spuņciems». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2017. gada 27. februārī.
- ↑ Babītes novada vēsture[novecojusi saite]
- ↑ Valda Kvaskova Hercoga Ernsta Johana zirgaudzētava Salas muižā 18. gadsimtā — dokumenti un vizuālas liecības
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
