Vēstures avotos Sala (agrākais ciema nosaukums) pirmoreiz minēta 1225. gadā sakarā ar Rīgas lauku novada robežu noteikšanu.[2] Mūsdienu apdzīvotā vieta (Spunge) veidojusies netālu no bijušās Salas muižas (Holmhof; atradusies dienvidaustrumos no Zirgu salas).[3] Par lielāku apdzīvoto vietu Spuņciems izveidojies pēckara gados, kad tas bija kolhoza "Padomju Latvija" (vēlāk a/s "Tēvzeme") centrs.[4] Spuņciemā atrodas pagasta pārvalde, Salas sākumskola, bibliotēka, sporta un kultūras centrs, pasts, Salas Svētā Jāņa luterāņu baznīca.
20. gadsimtā ciema nosaukums bija Spuņņciems (no Spuņņupes nosaukuma), un par Spuņciemu juridiski pārdēvēts tikai pēc neatkarības atgūšanas. Vārda "spunis" latviešu valodā nav. Endzelīns un Mīlenbachs savā latviešu valodas skaidrojošajā vārdnīcā pauž: spunnis 1) "maizes šķēlē izgriezts vadžveida kumosiņš", "izgriez nuciņā spunnīti un ieliec sviestu iekšā"! 2) "maza četrstūraina lupatiņa, kuo iešuj krekla padusēs tā, ka viens stūris iznāk paduses priekšpusē, uotrs — muguras pusē; sievietēm spunnītis tikai padusēs, bet vīriešu krekliem katrā pusē pie kakla iešuj pa vienai spunnīša pusei".