Mārupes novads

Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Mārupes pagasts.

Mārupes novads
Mārupes novads
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Mārupe
Kopējā platība:	347,2 km2
Iedzīvotāji (2021):	32 824
Blīvums:	73 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Andrejs Ence (LRA)

Mārupes novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots Mārupes novads un Babītes novads. Robežojas ziemeļos ar Jūrmalas valstspilsētu, rietumos ar Tukuma novadu, dienvidrietumos ar Jelgavas novadu, dienvidos ar Olaines novadu un austrumos ar Rīgu. Novada centrs atrodas Mārupē.

Teritoriālais iedalījums

Babītes pagasts, Mārupes pagasts un Salas pagasts.

Daba

Novada ziemeļu un austrumu daļa ietilpst Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, bet dienvidu un rietumu daļa — Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā. Ģeoloģiski novadā, tāpat kā lielākajā daļā Latvijas, dominē augšdevona nogulumi. Augsnes galvenokārt smilšainas gleja, podzolētās gleja un purvu kūdraugsnes. Dienvidos atrodas daļas no Cenas tīreļa un Medema purva, dienvidrietumos Ložmetējkalna purvs. Mežos pārsvarā priedes.

Vidējā temperatūra: -6 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Vidējais gada nokrišņu daudzums 650 — 700 mm.

Upes

Novads galvenokārt atrodas Lielupes baseinā, galvenās ūdensteces ir Lielupe un tās savienojumi ar Babītes ezeru — Gāte un Varkaļu kanāls. Austrumos Daugavas pietekas Mārupītes augštece. Daudz meliorācijas grāvju, ap Babītes ezeru un Lielupi polderi.

Ūdenstilpes

Lielākās — Babītes ezers (25,6 km²), Božu ūdenskrātuve (0,5 km²), Skaista ezers (0,2 km²), Beberbeķu dzirnavezers (0,1 km²).

Vēsture

Novada ziemeļdaļa vēl pirms 5—6 gadu tūkstošiem atradās zem jūras līmeņa. Tai pamazām ceļoties un Babītes ezeram kļūstot par lagūnu, piekrastē sāka veidoties zvejnieku un mednieku apmetnes. Senākā atklātā Romju-Kalniņu apmetne tiek datēta ar 3. gadu tūkstoti p.m.ē. . 12. gadsimtā novadu apdzīvoja lībieši un zemgaļi, šeit cauri gājis ceļš uz Prūsiju. Kopš 13. gadsimta tagadējais Mārupes novads ietilpa Rīgas landfogtejā, vēlāk Rīgas patrimoniālajā apgabalā. Pēc Livonijas kara lielākā novada daļa nonāca Polijas Pārdaugavas hercogistes pakļautībā, pēc 1629. gada to ieguva Zviedrija. Neliela daļa Lielupes kreisajā krastā tika iekļauta Kurzemes un Zemgales hercogistē. Zviedrijas daļu 1721., bet hercogistes 1795. gadā pievienoja Krievijas impērijai.

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas

N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2021)
1.	Mārupe	Ciems*	Mārupes	16 826
2.	Piņķi	Ciems	Babītes	3695
3.	Jaunmārupe	Ciems	Mārupes	3212
4.	Tīraine	Ciems	Mārupes	1568
5.	Spilve	Ciems	Babītes	1359
6.	Mežāres	Ciems	Babītes	1315
7.	Babīte	Ciems	Babītes	1273
8.	Skulte	Ciems	Mārupes	1128
9.	Spuņciems	Ciems	Salas	585
10.	Vētras	Ciems	Mārupes	538

* Pēc Saeimas 2020. gada lēmuma, 2022. gada vidū Mārupe kļūs par pilsētu.

Attēlu galerija

• 

  Rekonstruēts nocietinājums Ložmetējkalna apkārtnē

• 

  Babītes ezers

• 

  Skaista ezers Cenas tīrelī

• 

  Cenas tīreļa laipa

• 

  Dzīvojamās ēkas Jaunmārupē

• 

  Piņķu luterāņu baznīca

• 

  Varkaļu kanāla slūžu aizsprosts

• 

  Piņku kaujas piemineklis

• 

  Božu ūdenskrātuve

• 

  Beberbeķu dzirnavezers

Ārējās saites

• Oficiālā mājaslapa