Mārupes novads

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Mārupes pagasts.
Mārupes novads
Mārupes novads karte 2021.png
Mārupes novads Mārupes novads
Mārupes novada karogs Mārupes novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Mārupe
Kopējā platība: 347,2 km2
Iedzīvotāji (2021): 32 824
Blīvums: 73 iedz./km2
Izveidots: 2021. gadā
Domes priekšsēdētājs: Andrejs Ence (LRA)

Mārupes novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots Mārupes novads un Babītes novads. Robežojas ziemeļos ar Jūrmalas valstspilsētu, rietumos ar Tukuma novadu, dienvidrietumos ar Jelgavas novadu, dienvidos ar Olaines novadu un austrumos ar Rīgu. Novada centrs atrodas Mārupē.

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Babītes pagasts, Mārupes pagasts un Salas pagasts.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novada ziemeļu un austrumu daļa ietilpst Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, bet dienvidu un rietumu daļa — Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā. Ģeoloģiski novadā, tāpat kā lielākajā daļā Latvijas, dominē augšdevona nogulumi. Augsnes galvenokārt smilšainas gleja, podzolētās gleja un purvu kūdraugsnes. Dienvidos atrodas daļas no Cenas tīreļa un Medema purva, dienvidrietumos Ložmetējkalna purvs. Mežos pārsvarā priedes.[1]

Vidējā temperatūra: -6 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Vidējais gada nokrišņu daudzums 650 — 700 mm.[1]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novads galvenokārt atrodas Lielupes baseinā, galvenās ūdensteces ir Lielupe un tās savienojumi ar Babītes ezeru — Gāte un Varkaļu kanāls. Austrumos Daugavas pietekas Mārupītes augštece. Daudz meliorācijas grāvju, ap Babītes ezeru un Lielupi polderi.

Ūdenstilpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās — Babītes ezers (25,6 km²), Božu ūdenskrātuve (0,5 km²), Skaista ezers (0,2 km²), Beberbeķu dzirnavezers (0,1 km²).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novada ziemeļdaļa vēl pirms 5—6 gadu tūkstošiem atradās zem jūras līmeņa. Tai pamazām ceļoties un Babītes ezeram kļūstot par lagūnu, piekrastē sāka veidoties zvejnieku un mednieku apmetnes. Senākā atklātā Romju-Kalniņu apmetne tiek datēta ar 3. gadu tūkstoti p.m.ē.[2] . 12. gadsimtā novadu apdzīvoja lībieši un zemgaļi, šeit cauri gājis ceļš uz Prūsiju. Kopš 13. gadsimta tagadējais Mārupes novads ietilpa Rīgas landfogtejā, vēlāk Rīgas patrimoniālajā apgabalā. Pēc Livonijas kara lielākā novada daļa nonāca Polijas Pārdaugavas hercogistes pakļautībā, pēc 1629. gada to ieguva Zviedrija. Neliela daļa Lielupes kreisajā krastā tika iekļauta Kurzemes un Zemgales hercogistē. Zviedrijas daļu 1721., bet hercogistes 1795. gadā pievienoja Krievijas impērijai.

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas
N# Nosaukums Statuss Pagasts Iedzīvotāji
(2021)[3][4]
1. Mārupe Ciems* Mārupes 16 826
2. Piņķi Ciems Babītes 3695
3. Jaunmārupe Ciems Mārupes 3212
4. Tīraine Ciems Mārupes 1568
5. Spilve Ciems Babītes 1359
6. Mežāres Ciems Babītes 1315
7. Babīte Ciems Babītes 1273
8. Skulte Ciems Mārupes 1128
9. Spuņciems Ciems Salas 585
10. Vētras Ciems Mārupes 538

* Pēc Saeimas 2020. gada lēmuma, 2022. gada vidū Mārupe kļūs par pilsētu.

Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]