Spīdums (mineraloģija)

Spīdums ir materiāla virsmas spēja atstarot gaismu - šo īpašību nosaka tas, ka virsma ir pietiekami gluda un tās nelīdzenumi ir mazāki nekā redzamās gaismas viļņa garums. Kopumā gludi materiāli labāk atstaro gaismu, kamēr negludi materiāli šķiet matēti. Labāks spīdums ir raksturīgs tādiem materiāliem, kā metāliem un minerāliem to kristāliskajās formās.

Spīduma veidi

Mineraloģijā virsmas spīdums ir viena no plaši izmantotām minerālu noteikšanas metodēm. Minerāla virsmas spīdumu iedala noteiktos veidos - katram minerālam parasti piemīt tikai viens noteikts spīduma veids. Izdala šādus virsmas spīduma veidus:

• 
  Dimanta spīdums
• 
  Blāvs spīdums (kaolīts)
• 
  Stikla spīdums (kvarcs)
• 
  Pusmetālisks spīdums (sfalerīts)
• 
  Metālisks spīdums (pirīts)
• 
  Zīdains spīdums (selenīts)
• 
  Perlamutra spīdums (muskovīts)
• 
  Sveķains spīdums (dzintars)
• 
  Taukains spīdums (opāls)
• 
  Vaska spīdums (Halcedons)