Stāstījuma āķis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Stāstījuma āķis[nepieciešama atsauce] ir mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis stāsta sākumā lasītāja, klausītāja vai skatītāja ieinteresēšanai. Stāsta "āķis" var būt vairākas rindkopas vai pat īss stāsts, dažreiz pat vairākas lapas romāniem, bet ideālā gadījumā tas ir tikai ievadteikums.[1][2]

Piemēri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viens no izplatītākajiem veidiem ir dramatiska rīcība, kas liek lasītājam domāt par turpmākajām sekām. Šo konkrēto formu izmanto jau kopš Aristoteļa.

Āķa izmantošana un tieši ieteikumi to tā izmantot ir tik plaši izplatīts, ka to bieži apzīmē kā "asa sižeta sākumu", bet izveidot āķi var arī citos veidos, piemēram, uzstādot noslēpumainus apstākļus, ieaicinot interesantus personāžus, kā arī uzstādot tematisku apgalvojumu, kā, piemēram, Džeinas Ostinas "Tā ir vispārēji atzīta patiesība, ka vientuļš vīrietis ar lielu bagātību vēlas sievu." ("Lepnums un aizspriedumi")

Kad stāsts nav uzstādījis sev labu āķi un ir pastāstīts tradicionālā, proti, lineārā veidā, tad rakstnieks var stāstu sarežģīt, stāstot to sajauktā secībā, lai lasītājam radītu interesi. Stāsts var sākties ar dramatisku ainu, un, kad lasītājs ir ieinteresēts, notiek atsauce jeb analepse, kas lasītājam izskaidro iepriekšējos notikumus. Vēl stāstu var stāstīt "stāsts stāstā" formātā, kur teicējs kadru stāstā stāsta stāstu, lai atbildētu uz viņa klausītāju jautājumiem un ziņkāri. Slavens šāds piemērs ir minēts arābu stāstu krājumā "Tūkstoš un viena nakts pasakas", kur kadru stāsts sastāv no Šeherezādes stāstiem karalim Šahriāram, viņai vajag izklaidēt karali ar saviem stāstiem, lai viņš to neliktu nogalināt.

In medias res[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

In medias res ir, kad lasītājs sāk lasīt stāstu tā viduspunktā, nevis sākumā.[3] Šāda stāstījuma forma var palīdzēt izveidot stāstījuma āķi. Āķi ļoti bieži spēlē svarīgu lomu spriedzes trilleros un detektīvstāstos. Labs piemērs šim varētu būt no "Tūkstoš un vienas nakts" pasakā "Trīs āboli". Tā sākas ar jaunas meitenes līķa atrašanu, ieinteresējot lasītāju.[4][5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jack Myers, Don Charles Wukasch. Dictionary of poetic terms (New izd.). Denton, Tex. : University of North Texas Press, 2009. 244. lpp. ISBN 978-1-57441-166-9. Skatīts: 2011. gada 25. jūlijs.
  2. Elizabeth Lyon. Manuscript makeover: revision techniques no fiction writer can afford to ignore. Penguin, 2008. ISBN 978-0-399-53395-2. Skatīts: 2011. gada 25. jūlijs.
  3. Tim Clifford. The Middle School Writing Toolkit: Differentiated Instruction Across the Content Areas. Maupin House Publishing, Inc., 2013. gada 1. janvāris. 63. lpp. ISBN 978-0-929895-75-8. Skatīts: 2013. gada 29. jūlijs.
  4. Pinault, David (1992), Story-Telling Techniques in the Arabian Nights, Brill Publishers, pp. 86–97, ISBN 90-04-09530-6
  5. Marzolph, Ulrich (2006), The Arabian Nights Reader, Wayne State University Press, pp. 240–2, ISBN 0-8143-3259-5