Tūkstoš un vienas nakts pasakas
| Tūkstoš un vienas nakts pasakas | |
|---|---|
 Pasaku krājuma manuskripts no 14. gadsimta | |
| Autors | nav zināms |
| Oriģinālais nosaukums |
|
| Valoda | arābu valoda |
| Žanrs | pasaku krājums, lai gan izpaužas arī citi žanri (stāsti, romāni, anekdotes) |
| Izdota | laika posmā no 8. līdz 14. gadsimtam |
“Tūkstoš un vienas nakts pasakas” (arābu: كتاب ألف ليلة وليلة, kitāb ʾalf layla wa-layla, persiešu: هزار و یک شب, hazār-o yak šab) ir viens no zināmākajiem Tuvo Austrumu pasaku krājumiem, kuru gadsimtu gaitā radījuši dažādi autori, tulkotāji un tā pētnieki. Nereti šis pasaku krājums tiek saistīts ar arābiem, bet tajā ir atrodamas arī persiešu, indiešu, ebreju un pat seno ēģiptiešu pasakas un to iezīmes.[1]
Šajā pasaku krājumā stāstīts par Šeherezādi (persiešu: شهرزاد, Šahrzād), kurai katru vakaru jāstāsta Sasanīdu valdniekam Šahriāram (شهريار, Šahryār) pasaka. Valdnieks ļoti mīlēja savu pirmo sievu, bet sieva kļuva neuzticīga. Šahriārs pavēlēja savu sievu sodīt ar nāvi. Valdnieka brālim bija līdzīga pieredze. Apvainojot sieviešu dzimumu netiklībā, Šahriārs turpmāk lika katru vakaru viņam piegādāt jaunavu, kurai bija jāstāsta pasaka garlaicības māktajam valdniekam. No rīta valdnieks lika šo sievieti sodīt ar nāvi. Šeherezāde ar viltu tūkstoš un vienu nakti pēc kārtas savu stāstu beidz pašā interesantākajā brīdī, liekot karalim atstāt viņu dzīvu vēl vienu dienu, lai nākamajā dienā dzirdētu tās turpinājumu.
Pasakas sacerētas ilgākā laika periodā viduslaikos; tām ir dažādi autori. Pasaku krājums ir ļoti atšķirīgs žanru ziņā. Tajā ir mīlas stāstu, vēsturisku notikumu atstāstījumi, traģēdijas, komiski atgadījumi, dzejoļi, musulmaņu leģendas. Krājuma pamatstāsts par Šeherezādi pievienots 14. gadsimtā. Daudzas no krājuma pasakām tiek uzskatītas par klasiskām un izdotas atsevišķi, piemēram, “Sindbads jūras braucējs”, “Ali Baba un četrdesmit laupītāji”, “Aladins”.
Nosaukums un etimoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pilnais arābu nosaukums كتاب ألف ليلة وليلة (kitāb ʾalf layla wa-layla) burtiski nozīmē “Grāmata par tūkstoš un vienu nakti”. Nosaukums jau pats par sevi norāda stāstu krājuma struktūru, kur bezgalīgu stāstu ķēdi apvieno viena “papildu” nakts, kas pārsniedz skaitli “1000” un rada ilgas, “neizsmeļama” stāstījuma iespaidu.
Sīrijā atrastas 9. gadsimta pergamenta daļas ar virsrakstu kitāb ḥadīth alf layla (“Grāmata par tūkstoš nakšu stāstiem”), kas apliecina īsāko, vēl bez piedēkļa wa-layla lietoto formu. Fragments 1948. gadā identificēts Nabijas Abotas pētījumos. 10. gadsimtā bagdādiešu bibliogrāfs Ibn an-Nadīms savā darbā Fihrist min persiešu priekšteci hezār afsān (“Tūkstoš stāsti”), kura stāstu krājums sakrīt ar vēlākajām arābu “Tūkstoš un vienas nakts pasakām”.[2] 12. un 13. gadsimta liecības no Kairas un Damaskas avotiem norāda uz pirmo reizi, kad fiksēts pilnais nosaukums alf layla wa-layla, liecinot, ka papildus “viena” nakts jau kļuvusi par neatņemamu pārstāstījuma daļu.[3]
Arābu un persiešu skaitļu retorikā “tūkstotis” tradicionāli apzīmē ļoti lielu, faktiski nenosakāmu daudzumu. Papildinot to ar “+1”, veidotais “1001” norāda ne tikai uz pārpilnību, bet arī uz principu “vēl un vēl”, proti — to, ka stāstījums teorētiski var turpināties bezgalīgi. Šo paņēmienu lieto arī citos arābu teicienos (alf marra wa-marra — ‘tūkstoš un viena reize’) un vēlāk Eiropas populārajā kultūrā (“1001 recepte”, “1001 filma”).
Vēsture un sastādīšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Senākais droši dokumentētās liecības par krājumu atrodamas Bagdādes bibliogrāfa Ibn an-Nadīma enciklopēdijā Fihrist (987. gads), kur viņš apraksta persiešu darbu hezār afsān (“Tūkstoš stāsti”) un atzīmē stāstu krājuma sižetu par Šeherezādi, kura izstāsta “tūkstoš naktis”, lai glābtu savu dzīvību. Tajā pašā gadsimtā līdzīgu norādi sniedz vēsturnieks al Masūdī, apstiprinot, ka stāstu cikls jau cirkulējis arābu valodā.
1948. gadā Nabijas Abotas atklātais pergamenta fragments (kitāb ḥadīth alf layla) sniedza vēl vienu pavedienu. Šajās 16 rindās, kas datētās ar 9. gadsimta sākumu, lasāms virsraksts “Grāmata par tūkstoš nakšu stāstiem” un dialoga iesākums starp Dinazādu un Šeherezādi. Tas apliecina, ka cikla kanoniskā struktūra ar nosaukumu alf layla pastāvēja jau agrajā Abāsīdu laikmetā.[4][5] Līdz 12. gadsimta beigām atsauces uz “Tūkstoš un vienu nakti” kļūst biežākas arābu literatūrā, liecinot par stāstu popularitāti un tālāku mutvārdu izplatību.
Drukātie arābu izdevumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1775. gada (Kairas?) anonīmais izdevums ir pirmais zināmais arābiski iespiestais “Tūkstoš un vienas nakts pasakas” teksts. Tas ietvēra 200 stāstus no tā sauktā Zotenberga Ēģiptes redakcijas (ZER). Eksemplāri nav saglabājušies, taču tas kļuva par avotu vēlākajam Bulakas izdevumam. No 1814. līdz 1818. gadam Kalkutā Britu Austrumindijas kompānijas uzņēmums Hindoostanee Press izdeva divu sējumu iespiedumu ar 100 stāstiem katrā sējumā. Tas ir senākais līdz mūsdienām saglabājušais drukātais teksts. Šis sējums balstās uz 18. gadsimta Ēģiptes rokrakstiem un to plaši ietekmēja 19. gadsimta tulkojumi.
1835. gadā izdotais Bulakas izdevums ir pirmais pilnīgais izdevums arābu valodā. Tas tika iespiests tipogrāfijā Matbaʿa al-Kubrā, un kalpoja par standartu 19. un 20. gadsimta populārajiem atkārtotajiem izdevumiem un tālākiem tulkojumiem.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Tūkstoš un viena nakts.». tvnet.lv. 2001. gada 22. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 13. Marts. Skatīts: 2017. gada 8. janvārī.
- ↑ «Timeline of Publication History: The Arabian Nights». bridgingcultures-muslimjourneys.org (angļu). Skatīts: 2025. gada 4. jūnijā.
- ↑ «Alf Layla wa Laylah – the Arabian Nights and Orientalism». howlinginfinite.com (angļu). Skatīts: 2025. gada 4. jūnijā.
- ↑ Nabia Abbott. «Journal of Near Eastern Studies» (angļu), 1949. gada jūlijs. Skatīts: 2025. gada 4. jūnijā.
- ↑ «One Thousand and One Arabian Nights». muslimmuseum.org.uk (angļu). Skatīts: 2025. gada 4. jūnijā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tūkstoš un vienas nakts pasakas.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar literatūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|